Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Suttantapiṭaka

Majjhimanikāya

Mūlapaṇṇāsapāḷi

Saṃgāyanassa pucchā vissajjanā

Pucchā – paṭhamamahāsaṃgītikāle āvuso dhammasaṃgāhakā mahākassapādayo mahātheravarā dīghanikāyaṃ saṃgāyitvā tadanantaraṃ kiṃ nāma pāvacanaṃ saṃgāyiṃsu.

Vissajjanā – paṭhamamahāsaṃgītikāle bhante dhammasaṃgāhakā mahākassapādayo mahātheravarā dīghanikāyaṃ saṃgāyitvā tadanantaraṃ majjhimaṃ nāma nikāyaṃ saṃgāyiṃsu.

Pucchā – majjhimanikāyo nāma āvuso mūlapaṇṇāsako majjhima paṇṇāsako uparipaṇṇāsakoti paṇṇāsakavasena tividho, tattha kataraṃ paṇṇāsakaṃ paṭhamaṃ saṃgāyiṃsu.

Vissajjanā – tīsu bhante paṇṇāsakesu mūlapaṇṇāsakaṃ nāma pāvacanaṃ dhammasaṃgāhakā mahātheravarā paṭhamaṃ saṃgāyiṃsu.

Pucchā – mūlapaṇṇāsakepi āvuso pañcavaggā paṇṇāsa ca suttāni, tesu kataraṃ vaggaṃ katarañca suttaṃ paṭhamaṃ saṃgāyiṃsu.

Vissajjanā – mūlapaṇṇāsake bhante pañcasu vaggesu paṭhamaṃ mūlapariyāyavaggaṃ paṇṇāsakesu ca suttesu paṭhamaṃ mūlapariyāyasuttaṃ saṃgāyiṃsu.

Sādhu āvuso mayampi dāni tatoyeva paṭṭhāya saṃgītipubbaṅgamāni pucchāvissajjanakiccāni kātuṃ samārabhāma.

Mūlapariyāyasutta

Pucchā – tena āvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena mūlapariyāyasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – ukkaṭṭhāyaṃ bhante pañcasate brāhmaṇakulā pabbajite ārabbha bhāsitaṃ, pañcasatā bhante brāhmaṇakulā pabbajitā bhikkhū pariyattiṃ nissāya mānaṃ uppādesuṃ, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – taṃ panāvuso suttaṃ bhagavatā katihi vārehi katihi ca antogadhapadehi vibhajitvā bhāsitaṃ.

Vissajjanā – taṃ pana bhante mūlapariyāyasuttaṃ bhagavatā aṭṭhahi ca vārehi catuvīsatiyā ca antogadhapadehi vibhajitvā desitaṃ.

Sabbāsavasutta

Pucchā – dutiyaṃ panāvuso sabbāsavasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sabbāsavasuttaṃ pana bhante bhagavatā sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Pucchā – tatthāvuso bhagavatā āsavā katihi pakārehi vibhajitvā dassitā.

Vissajjanā – sattahi bhante pakārehi vibhajitvā āsavā bhagavatā pakāsitā.

Dhammadāyādasutta

Pucchā – dhammadāyādasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ, bhagavato ca bhante bhikkhusaṅghassa ca tadā mahālābhasakkāro udapādi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – tatthāvuso dve anusandhayo, tesu paṭhame anusandhimhi kathaṃ bhagavatā bhikkhūnaṃ ovādo dinno.

Vissajjanā – paṭhame bhante anusandhimhi dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā, atthi me tumhesu anukampā, kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ no āmisadāyādāti evamādinā bhagavatā bhikkhūnaṃ ovādo dinno.

Dhammadāyādā me bhikkhave bhavatha mā āmisadāyādā, atthi me tumhesu anukampā kinti me sāvakā dhammadāyādā bhaveyyuṃ, no āmisadāyādā.

Pucchā – dutiye panāvuso anusandhimhi āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā kīdisī dhammadesanā vibhajitvā pakāsitā.


我来为您直译这段巴利文:
礼敬世尊、阿罗汉、正等正觉者
经藏
中部
根本五十经
结集问答
问：朋友，在第一次大结集时，以大迦叶为首的诸大上座法的结集者，结集完长部之后，接着结集了什么教法？
答：尊者，在第一次大结集时，以大迦叶为首的诸大上座法的结集者，结集完长部之后，接着结集了中部。
问：朋友，所谓中部分为三个五十经，即根本五十经、中分五十经、后分五十经，其中他们首先结集了哪一个五十经？
答：尊者，在三个五十经中，诸大上座法的结集者首先结集了根本五十经这一教法。
问：朋友，在根本五十经中也有五品和五十经，其中他们首先结集了哪一品和哪一经？
答：尊者，在根本五十经的五品中，首先结集了根本法品，在五十经中，首先结集了根本法经。
善哉朋友，现在让我们也从那里开始进行结集前的问答工作。
根本法经
问：朋友，彼等正知、正见、阿罗汉、正等正觉的世尊在何处、针对何人、因何事而说此根本法经？
答：尊者，是在郁伽陀（Ukkaṭṭhā），针对五百位婆罗门家庭出家者而说，尊者，五百位婆罗门家庭出家的比丘因经典而生起慢心，因这件事而说。
问：朋友，世尊以几种方式、几个内含项目来分别解说此经？
答：尊者，世尊以八种方式和二十四个内含项目来分别开示此根本法经。
一切漏经
问：朋友，世尊在何处、针对何人而说第二部一切漏经？
答：尊者，世尊在舍卫城（现今印度北方邦斯拉瓦斯提遗址），针对众多比丘而说一切漏经。
问：朋友，世尊在此经中以几种方式分别显示诸漏？
答：尊者，世尊以七种方式分别开示诸漏。
法嗣经
问：朋友，世尊在何处、针对何人、因何事而说法嗣经？
答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说，尊者，那时世尊和比丘僧团获得大量供养和恭敬，因这件事而说。
问：朋友，此经有两个主题，在第一个主题中世尊如何给予比丘们教诫？
答：尊者，在第一个主题中，世尊以"诸比丘，你们要做我的法的继承人，不要做物质的继承人。我对你们有悲悯，我的弟子们应如何才能成为法的继承人，而不是物质的继承人"等方式给予比丘们教诫。
"诸比丘，你们要做我的法的继承人，不要做物质的继承人。我对你们有悲悯，我的弟子们应如何才能成为法的继承人，而不是物质的继承人。"
问：朋友，在第二个主题中，法将舍利弗上座是如何分别开示法义的？


Vissajjanā – dutiye pana bhante anusandhimhi āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā satthu pavivittassa viharato sāvakānaṃ vivekaṃ ananusikkhataṃ tīhi ṭhānehi gārayutaṃ, anusikkhantānañca tīhi ṭhānehi pāsaṃsataṃ, soḷasa ca pāpake dhamme tesañca pahānāya majjhimā paṭipadā vibhajitvā pakāsitā.

Bhayabheravasutta

Pucchā – bhayabheravasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ, jāṇussoṇi bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘ye me bho gotama kulaputtā bhavantaṃ gotamaṃ uddissa saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā, bhavaṃ tesaṃ gotamo pubbaṅgamo, bhavaṃ

Tesaṃ gotamo bahukāro, bhavaṃ tesaṃ gotamo samādapetā, bhoto ca pana gotamassa sā janatā diṭṭhānugatiṃ āpajjatī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Anaṅgaṇasutta

Pucchā – anaṅgaṇasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Ākaṅkheyyasutta

Pucchā – ākaṅkheyyasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Vatthasutta

Pucchā – vatthasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Sallekhasutta

Pucchā – sallekhasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ mahācundaṃ ārabbha bhāsitaṃ, āyasmā mahācundo bhante bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘yā imā bhante anekavihitā diṭṭhiyo loke uppajjanti, attavādapaṭisaṃyuttā vā lokavādapaṭisaṃyuttā vā, ādimeva nu kho bhante bhikkhuno manasikaroto evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ pahānaṃ hoti, evametāsaṃ diṭṭhīnaṃ paṭinissaggo hotī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – tattha ca āvuso kati pariyāyā kati ca antogadhapadāni bhagavatā vibhajitvā pakāsitāni.

Vissajjanā – tattha bhante pañca pariyāyā catucattālīsa ca antogadhapadāni bhagavatā vitthārena bhāsitāni.

Sammāṭṭhisutta

Pucchā – sammādiṭṭhisuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Pucchā – kassa āvuso vacanaṃ.

Vissajjanā – bhagavato bhante vacanaṃ arahato sammāsambuddhassa.

Pucchā – kenāvuso ābhataṃ.

Vissajjanā – paramparāya bhante ābhataṃ.

Mahāsatipaṭṭhānasutta

Pucchā – mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ panāvuso yogāvacarānaṃ bahupakārattā dīghanikāye ca idha cāti dvīsu nikāyesu porāṇakehi saṃgītikārehi dvikkhattuṃ saṃgāyitvā vitthārena patiṭṭhāpitaṃ, taṃ amhehi dīghanikāye yathānuppattavasena pucchitañca vissajjitañca. Tathāpi yogāvacarānaṃ bahupakārattāyeva taṃ idānipi yathānuppattavasena puna pucchissāmi, taṃ panetaṃ āvuso mahāsatipaṭṭhānasuttaṃ bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kurūsu bhante kammāsadhamme nāma kurūnaṃ nigame sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.


答：尊者，在第二个主题中，法将舍利弗上座解说了：当导师独居时，如果弟子们不修学远离，在三个方面应受呵责；如果修学，在三个方面应受称赞；并分别开示了十六种恶法以及断除这些恶法的中道。
怖畏经
问：朋友，世尊在何处、针对何人、因何事而说怖畏经？
答：尊者，是在舍卫城，针对生漏婆罗门而说。尊者，生漏婆罗门前往世尊处说："尊者乔达摩，那些因信仰乔达摩尊者而从在家生活出家成为无家者的善男子们，乔达摩尊者是他们的领导者，乔达摩尊者对他们有大恩，乔达摩尊者是他们的教导者，而且那些人们都效仿乔达摩尊者的见解。"因这件事而说。
无垢经
问：朋友，无垢经在何处、针对何人、由谁说？
答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘，由法将舍利弗上座所说。
愿经
问：朋友，世尊在何处、针对何人而说愿经？
答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
布经
问：朋友，世尊在何处、针对何人而说布经？
答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
削减经
问：朋友，世尊在何处、针对何人、因何事而说削减经？
答：尊者，是在舍卫城，针对具寿大纯陀而说。尊者，具寿大纯陀前往世尊处说："世尊，这些在世间生起的种种见解，无论是关于我论的还是关于世间论的，当比丘从最初就作意时，是否就能断除这些见解，放弃这些见解？"因这件事而说。
问：朋友，在此经中世尊分别开示了几种方法和几个内含项目？
答：尊者，世尊详细开示了五种方法和四十四个内含项目。
正见经
问：朋友，正见经在何处、针对何人、由谁说？
答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘，由法将舍利弗上座所说。
问：朋友，这是谁的言教？
答：尊者，这是世尊、阿罗汉、正等正觉者的言教。
问：朋友，是由谁传来的？
答：尊者，是由师承相传而来的。
大念处经
问：朋友，大念处经因对修行者有大利益，所以古代结集者在长部和这里两部经中结集了两次，并详细确立。我们已经在长部依其出现顺序问答过了。但是，因为对修行者有大利益，现在我还要依其出现顺序再次提问。朋友，世尊在何处、针对何人而说此大念处经？
答：尊者，是在俱卢国的甘马萨昙马（Kammāsadhamma）俱卢人的市镇，针对众多比丘而说。


Pucchā – kathañcāvuso tattha ānāpānassati kāyānupassanā bhagavatā vibhajitvā pakāsitā.

Vissajjanā – idha bhikkhave bhikkhu araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā so satova assasati, satova passasati, dīghaṃ vā assasanto ‘dīghaṃ assasāmī’ti pajānāti, dīghaṃ vā passasanto ‘dīghaṃ passasāmī’ti pajānāti, evamādinā bhante tattha ānāpānassati kāyānupassanā bhagavatā vibhajitvā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha iriyāpathakāyānupassanā bhagavatā vibhajitvā pakāsitā.

Vissajjanā – puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu gacchanto vā gacchāmīti pajānāti, ṭhito vā ṭhitomhīti pajānāti, nisinno vā nisinnomhīti pajānāti, sayāno vā sayānomhīti pajānāti, evamādinā bhante bhagavatā iriyāpathakāyānupassanā bhāvanā vibhajitvā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha sampajaññakāyānupassanā bhagavatā vibhajitvā pakāsitā.

Vissajjanā – puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti, evamādinā bhante bhagavatā tattha sampajaññakāyānupassanā vibhajitvā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha paṭikūlamanasikārakāyānupassanā bhagavatā vibhajitvā pakāsitā.

Vissajjanā – puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati atthi imasmiṃ kāye kesālomā nakhā dantā taco evamādinā bhante tattha bhagavatā paṭikūlamanasikārakāyānupassanā vibhajitvā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha dhātumanasikārakāyānupassanā bhagavatā vibhajitvā pakāsitā.

Vissajjanā – puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātu evamādinā bhante bhagavatā dhātumanasikārakāyānupassanā vibhajitvā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha nava sivathikakāyānupassanā bhagavatā vibhajitvā pakāsitā.

Vissajjanā – puna caparaṃ bhikkhave bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sivathikāya chaḍḍitaṃ ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ so imameva kāyaṃ upasaṃharati ‘‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’’ti evamādinā bhante tattha bhagavatā nava sivathikakāyānupassanā bhāvanā vibhajitvā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha vedanānupassanā bhagavatā vibhajitvā desitā.

Vissajjanā – idha bhikkhave bhikkhu sukhaṃ vā vedanaṃ vedayamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, dukkhaṃ vā vedanaṃ vedayamāno ‘‘dukkha vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, adukkhamasukhaṃ vā vedanaṃ vedayamāno ‘‘adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, evamādinā bhante tattha bhagavatā vedanānupassanā vibhajitvā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha cittānupassanā bhagavatā vibhajitvā desitā.


问：朋友，世尊在其中是如何分别开示入出息念身随观的？
答：尊者，"在此，诸比丘，比丘到林中，或到树下，或到空闲处，结跏趺坐，保持身体正直，安立念于面前。他正念地呼气，正念地吸气。当长呼气时，他了知'我在长呼气'；当长吸气时，他了知'我在长吸气'"。尊者，世尊以如此等方式分别开示入出息念身随观。
问：朋友，世尊在其中是如何分别开示四威仪身随观的？
答：尊者，"再者，诸比丘，比丘行走时了知'我在行走'，站立时了知'我在站立'，坐着时了知'我在坐着'，躺卧时了知'我在躺卧'"。尊者，世尊以如此等方式分别开示四威仪身随观修习。
问：朋友，世尊在其中是如何分别开示正知身随观的？
答：尊者，"再者，诸比丘，比丘在前进后退时保持正知，在前视后顾时保持正知，在屈伸时保持正知，在穿着僧伽梨、持钵和衣时保持正知，在吃喝咀嚼品尝时保持正知，在大小便时保持正知，在行走、站立、坐着、入睡、醒觉、说话、沉默时保持正知"。尊者，世尊以如此等方式分别开示正知身随观。
问：朋友，世尊在其中是如何分别开示厌恶作意身随观的？
答：尊者，"再者，诸比丘，比丘观察此身从脚底向上、从头顶向下，为皮肤所包裹，充满种种不净物：此身中有头发、体毛、指甲、牙齿、皮肤"等。尊者，世尊以如此等方式分别开示厌恶作意身随观。
问：朋友，世尊在其中是如何分别开示界作意身随观的？
答：尊者，"再者，诸比丘，比丘观察此身，无论如何安置、如何摆放，都从界的角度观察：此身中有地界、水界、火界、风界"。尊者，世尊以如此等方式分别开示界作意身随观。
问：朋友，世尊在其中是如何分别开示九种墓地身随观的？
答：尊者，"再者，诸比丘，比丘就像看见被丢弃在墓地的尸体，死后一天、两天或三天，已经肿胀、发青、生脓，他将此身比较：'此身也有如此性质，将会如此，不能超越这种状态'"。尊者，世尊以如此等方式分别开示九种墓地身随观修习。
问：朋友，世尊在其中是如何开示受随观的？
答：尊者，"在此，诸比丘，比丘感受乐受时，了知'我正在感受乐受'；感受苦受时，了知'我正在感受苦受'；感受不苦不乐受时，了知'我正在感受不苦不乐受'"。尊者，世尊以如此等方式分别开示受随观。
问：朋友，世尊在其中是如何开示心随观的？


Vissajjanā – idha bhikkhave bhikkhu sarāgaṃ vā cittaṃ ‘‘sarāgaṃ citta’’nti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ ‘‘vītarāgaṃ citta’’nti pajānāti, sadosaṃ vā vītadosaṃ vā samohaṃ vā vītamohaṃ vā saṃkhittaṃ vā cittaṃ ‘‘saṃkhittaṃ citta’’nti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘‘vikkhittaṃ citta’’nti pajānāti, evamādinā tattha bhagavatā cittānupassanā vibhajitvā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha dhammānupassanā bhagavatā vibhajitvā desitā, taṃ saṅkhepamatteneva vissajjehi.

Vissajjanā – idha bhikkhave bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati, pañcasu nīvaraṇesu evamādinā bhante tattha bhagavatā pañcahi pabbehi dhammānupassanā vibhajitvā pakāsitā.

Cūḷasīhanādasutta

Pucchā – cūḷanasīhanādasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante parihīnalābhasakkāre nānātitthiye ārabbha bhāsitaṃ, nānātitthiyā bhante parihīnalābhasakkārā tesu tesu ṭhānesu parideviṃsu, catasso ca bhante parisā bhagavato ekamatthaṃ ārocesuṃ, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Mahāsīhanādasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena mahāsīhanādasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ, sanukkhatto bhante licchaviputto acirapakkanto hoti imasmā dhammavinayā, so vesāliyaṃ parisati evaṃ vācaṃ bhāsati ‘‘natthi samaṇassa gotamassa uttarimanussadhammā alamariyañāṇadassanaviseso, takkapariyāhataṃ samaṇo gotamo dhammaṃ deseti vīmaṃsānucaritaṃ sayaṃ paṭibhānaṃ. Yassa ca khvāssa atthāya dhammo desito, so niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāyā’’ti, etamatthaṃ bhante āyasmā sāriputto bhagavato ārocesi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kati panāvuso tattha bhagavatā tathāgatassa tathāgatabalāni vibhajitvā pakāsitāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

Vissajjanā – dasa bhante tathāgatassa tathāgatabalāni bhagavatā vibhajitvā pakāsitāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā catuverajjañāṇāni vibhajitvā pakāsitāni, yehi vesārajjehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.

Vissajjanā – khīṇāsavassa te paṭijānato ime āsavā aparikkhīṇāti tatra vata maṃ samaṇo vā brāhmaṇo vā devo vā māro vā brahmā vā koci vā lokasmiṃ sahadhammena paṭicodessatīti nimittametaṃ sāriputta na samanupassāmi, etamahaṃ sāriputta nimittaṃ asamanupassanto khemappatto abhayappatto vesārajjappatto viharāmi. Evamādinā bhante tattha catuvesārajjañāṇāni bhagavatā vitthārena vibhajitvā pakāsitāni.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā pañcagatiparicchedañāṇaṃ vibhajitvā pakāsitaṃ.

Vissajjanā – pañca kho imā sāriputta gatiyo, katamā pañca, nirayo tiracchānayoni pettivisayo manussā devā, evamādinā bhante bhagavatā tattha pañcagatiparicchedakañāṇaṃ vibhajitvā pakāsitaṃ.


答：尊者，"在此，诸比丘，比丘了知有贪心为'有贪心'，了知离贪心为'离贪心'，了知有嗔心或离嗔心，了知有痴心或离痴心，了知集中的心为'集中的心'，了知散乱的心为'散乱的心'"。世尊以如此等方式分别开示心随观。
问：朋友，世尊在其中是如何开示法随观的？请简要回答。
答：尊者，"在此，诸比丘，比丘对诸法随观诸法而住，对五盖"等。尊者，世尊以五个章节分别开示法随观。
小狮子吼经
问：朋友，世尊在何处、针对何人、因何事而说小狮子吼经？
答：尊者，是在舍卫城，针对失去供养和恭敬的诸外道而说。尊者，诸外道失去供养和恭敬后在各处悲叹，四众向世尊报告了这件事，因这事而说。
大狮子吼经
问：朋友，彼等正知、正见、阿罗汉、正等正觉的世尊在何处、针对何人、因何事而说大狮子吼经？
答：尊者，是在毗舍离（现今印度比哈尔邦瓦伊沙利遗址），针对离车子孙善星而说。尊者，善星离车子刚离开此法与律不久，他在毗舍离集会中这样说："沙门乔达摩没有超越凡人的法，没有殊胜的圣智见，沙门乔达摩所说的法是依推理得来的，是依思辨推测而说的，是自己的见解。他为某个目的而说法，依此而行者可以完全灭苦。"尊者，具寿舍利弗向世尊报告了此事，因这事而说。
问：朋友，世尊在其中分别开示了如来的几种力，由于具足这些力，如来宣称最上位，在众中作狮子吼，转梵轮？
答：尊者，世尊分别开示了如来的十种力，由于具足这些力，如来宣称最上位，在众中作狮子吼，转梵轮。
问：朋友，世尊在其中是如何分别开示四种无畏智，由于具足这些无畏，如来宣称最上位，在众中作狮子吼，转梵轮？
答：尊者，"舍利弗，我宣称诸漏已尽，而有人说'这些漏还没有尽'，我在此不见任何沙门、婆罗门、天、魔、梵或世间任何众生能如法责难我。舍利弗，因为我不见这样的征相，所以我得安稳、无惧、得无畏而住。"世尊以如此等方式详细分别开示四种无畏智。
问：朋友，世尊在其中是如何分别开示五趣决定智？
答：尊者，"舍利弗，这五趣是什么？地狱、畜生界、饿鬼界、人界、天界。"世尊以如此等方式分别开示五趣决定智。


Pucchā – kathañcāvuso tattha tathāgato attano paññāveyyattiyā aparihāniṃ pakāsesi.

Vissajjanā – santi kho pana sāriputta eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino yāvadevāyaṃ bhavaṃ puriso daharo hoti, evamādinā bhante tattha tathāgato attano paññāveyyattiyā aparihāniṃ pakāsesi.

Mahādukkhakkhandhasutta

Pucchā – mahādukkhakkhandhasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññatitthiye ārabbha bhāsitaṃ, sambahulā bhante aññatitthiyā bhikkhū etadavocuṃ ‘‘samaṇo āvuso gotamo kāmānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi kāmānaṃ pariññaṃ paññapema, samaṇo āvuso gotamo rūpānaṃ vedanānaṃ pariññaṃ paññapeti, mayampi rūpānaṃ vedanānaṃ pariññaṃ paññapema, idha no āvuso ko viseso, ko adhippayāso, kiṃ nānākaraṇaṃ samaṇassa vā gotamassa amhākaṃ vā yadidaṃ dhammadesanāya vā dhammadesanaṃ anusāsaniyā vā anusāsani’’nti, etamatthaṃ bhikkhū bhagavato ārocesuṃ, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Cūḷadukkhakkhandhasutta

Pucchā – cūḷadukkhakkhandhasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ mahānāmaṃ sakkaṃ ārabbha bhāsitaṃ, mahānāmo bhante sakko bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘dīgharattāhaṃ bhante bhagavatā evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāmi ‘lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso’ti, evañcāhaṃ bhante bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi ‘lobho cittassa upakkileso, doso cittassa upakkileso, moho cittassa upakkileso’ti. Atha ca pana me ekadā lobhadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti ‘ko su nāma me dhammo ajjhattaṃ appahino , yena me ekadā lobhadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, dosadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhanti, mohadhammāpi cittaṃ pariyādāya tiṭṭhantī’ti’’, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Anumānasutta

Pucchā – anumānasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – bhaggesu bhante susumāragire bhesakaḷāvane āyasmatā mahāmoggallānattherena sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Cetokhilasutta

Pucchā – cetokhilasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Vanapatthasutta

Pucchā – vanapatthasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Madhupiṇḍikasutta

Pucchā – madhupiṇḍikasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante daṇḍapāṇiṃ sakkaṃ ārabbha bhāsitaṃ, daṇḍapāṇi bhante sakko bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘kiṃ vādī samaṇo kimakkhāyī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Dvedhāvitakkasutta

Pucchā – dvedhāvitakkasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Vitakkasaṇṭhānasutta

Pucchā – vitakkasaṇṭhānasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.


问：朋友，如来在其中是如何显示自己智慧敏锐性不退减的？
答：尊者，"舍利弗，有一些沙门婆罗门持这样的见解和主张：'只要这个人年轻'"等。尊者，如来以如此等方式显示自己智慧敏锐性不退减。
大苦蕴经
问：朋友，世尊在何处、针对何人、因何事而说大苦蕴经？
答：尊者，是在舍卫城，针对外道而说。尊者，众多外道对比丘们这样说："朋友们，沙门乔达摩宣说对欲的遍知，我们也宣说对欲的遍知；沙门乔达摩宣说对色和受的遍知，我们也宣说对色和受的遍知。在此，朋友们，有什么差别、什么特胜、什么不同，无论是沙门乔达摩的说法还是我们的说法，无论是他的教导还是我们的教导？"比丘们向世尊报告了此事，因这事而说。
小苦蕴经
问：朋友，世尊在何处、针对何人、因何事而说小苦蕴经？
答：尊者，是在释迦族的迦毗罗卫城（现今尼泊尔蓝毗尼附近），针对释迦族人摩诃男而说。尊者，释迦族人摩诃男前往世尊处说："尊者，我长久以来了知世尊如此说法：'贪是心的污垢，嗔是心的污垢，痴是心的污垢'。我虽然如此了知世尊的说法：'贪是心的污垢，嗔是心的污垢，痴是心的污垢'，但有时贪法占据我心，嗔法占据我心，痴法占据我心。尊者，我这样想：'我内心还有什么法未断，以致有时贪法占据我心，嗔法占据我心，痴法占据我心？'"因这事而说。
推理经
问：朋友，推理经在何处、针对何人、由谁说？
答：尊者，是在跋祇国的须须马罗山鹿野苑，由具寿大目犍连针对众多比丘而说。
心荒蕪经
问：朋友，世尊在何处、针对何人而说心荒蕪经？
答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
林野经
问：朋友，世尊在何处、针对何人而说林野经？
答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
蜜丸经
问：朋友，世尊在何处、针对何人、因何事而说蜜丸经？
答：尊者，是在释迦族中，针对持杖释迦族人而说。尊者，持杖释迦族人前往世尊处说："沙门说什么，宣说什么？"因这事而说。
二分寻经
问：朋友，世尊在何处、针对何人而说二分寻经？
答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
寻止息经
问：朋友，世尊在何处、针对何人而说寻止息经？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Kakacūpamasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena kakacūpamasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ moḷiyaphaggunaṃ ārabbha bhāsitaṃ, āyasmā bhante moḷiyaphagguno bhikkhunīhi saddhiṃ ativelaṃ saṃsaṭṭho viharati, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – atha kho āvuso āyasmato moḷiyaphaggunassa taṃ bhagavato ovādaṃ sutvā kathaṃ cittaṃ uppannaṃ, kathañja bhagavā uttari bhikkhūna ovādamadāsi.

Vissajjanā – atha kho bhante moḷiyaphaggunassa bhagavato imaṃ ovādaṃ sutvā bhikkhunisaṃsaggato oramissāmi viramissāmītipi cittaṃ na uppannaṃ, asaṃvarameva bhante cittaṃ uppannaṃ, bhagavā ca bhante ārādhayiṃsu vata me bhikkhave bhikkhū ekaṃ samayaṃ cittaṃ, evamādinā uttari bhikkhūnaṃ ovādamadāsi.

Ubhato daṇḍakena cepi bhikkhave kakacena corā ocarakā aṅgamaṅgāni okanteyyuṃ.

Alagaddūpamasutta

Pucchā – alagaddūpamasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante ariṭṭhaṃ bhikkhuṃ gaddhabādhipubbaṃ ārabbha bhāsitaṃ, ariṭṭhassa bhante bhikkhuno gaddhabādhipubbassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājādāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – atha kho āvuso āyasmato ariṭṭhassa gaddhabādhipubbassa kathaṃ cetaso parivitakko udapādi, kathañca bhagavā uttari bhikkhunaṃ dhammadesanaṃ pavattesi.

Vissajjanā – atha kho bhante ariṭṭhassa bhikkhuno gaddhabādhipubbassa ‘‘kiñcāpi maṃ bhagavā moghapurisavādena vadesi, na kho pana me maggaphalānaṃ upanissayo na hoti, svāhaṃ ārabhitvā ghaṭṭetvā maggaphalāni nibbattessāmī’’ti, evaṃ kho bhante cetaso parivitakko udapādi, bhagavā ca bhante duppaññassa alagaddūpamaṃ dassetvā alagaddūpamaṃ pariyattiñca dassetvā paññavato alagaddūpamāya ca kullūpamāya ca paññavato nissaraṇapariyattiṃ dassetvā cha ca diṭṭhiṭṭhānāni, tesañca channaṃ diṭṭhiṭṭhānānaṃ viniveṭhanākāraṃ dassetvā pariyosāne ca khandhakammaṭṭhānaṃ arahattanikūṭena dassetvā uttari bhikkhūnaṃ dhammakathaṃ pavattesi.

Vammikasutta

Pucchā – dhammikasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ kumārakassapaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante kumārakassapo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā vammikapañhaṃ pucchi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Rathavinītasutta

Pucchā – rathavinītasuttaṃ panāvuso kattha kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmatā ca sāriputtattherena dhammasenāpatinā āyasmatā ca puṇṇena mantāṇiputtena aññamaññaṃ pucchāvissajjanavasena bhāsitaṃ.

Nivāpasutta

Pucchā – nivāpasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Pucchā – imasmiṃ āvuso sutte ko nivāpo ko nevāpiko kā nevāpikaparisā kā migajātā kathañcetissā upamāya attho daṭṭhabbo.


答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
锯喻经
问：朋友，彼等...（略）...正等正觉的世尊在何处、针对何人、因何事而说锯喻经？
答：尊者，是在舍卫城，针对具寿摩利耶伕勒那而说。尊者，具寿摩利耶伕勒那与比丘尼们过分亲近而住，因这事而说。
问：朋友，具寿摩利耶伕勒那听了世尊的教诫后生起什么心，而世尊又如何进一步教诫比丘们？
答：尊者，摩利耶伕勒那听了世尊这个教诫后，没有生起"我将远离、停止与比丘尼交往"的心，反而生起不收摄之心。而世尊说："诸比丘，比丘们曾经有一次使我心满意"等，如此进一步教诫比丘们。
"诸比丘，即使盗贼和凶手用双刃锯肢解你们的身体。"
毒蛇喻经
问：朋友，世尊在何处、针对何人、因何事而说毒蛇喻经？
答：尊者，是在舍卫城，针对曾为驯鹅师的阿利吒比丘而说。尊者，曾为驯鹅师的阿利吒比丘生起这样的恶见："我如此理解世尊所说的法，即世尊所说的这些障碍法，从事这些法不足以构成障碍。"因这事而说。
问：朋友，具寿曾为驯鹅师的阿利吒心中生起什么想法，而世尊又如何进一步为比丘们说法？
答：尊者，曾为驯鹅师的阿利吒比丘心中生起这样的想法："虽然世尊称我为愚人，但我并非没有道果的因缘，我要努力精进，必定能证得道果。"世尊则先向愚人显示毒蛇譬喻，显示毒蛇喻的学习，然后向有慧者显示以毒蛇喻和筏喻来出离的学习，并显示六种见处及这六种见处的解脱方式，最后以阿罗汉果为顶点显示蕴的业处，如此进一步为比丘们说法。
蚁垤经
问：朋友，世尊在何处、针对何人、因何事而说蚁垤经？
答：尊者，是在舍卫城，针对具寿童子迦叶而说。尊者，具寿童子迦叶前往世尊处询问蚁垤之问，因这事而说。
车队经
问：朋友，车队经在何处、由谁说？
答：尊者，是在舍卫城，由法将舍利弗上座和具寿富楼那·满慈子以相互问答的方式所说。
饵食经
问：朋友，世尊在何处、针对何人而说饵食经？
答：尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
问：朋友，在此经中什么是饵食，谁是撒饵者，什么是撒饵者的眷属，什么是鹿群，如何应理解此譬喻的含义？


Vissajjanā – imasmiṃ bhante sutte nivāpoti kho bhante pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ, nevāpikoti kho bhante mārassetaṃ pāpimato adhivacanaṃ, nevāpikaparisāti kho bhante māraparisāyetaṃ adhivacanaṃ, migajātāti kho bhante samaṇabrāhmaṇānametaṃ adhivacanaṃ, imasmiṃ bhante sutte etassa attho evaṃ daṭṭhabbo.

Pāsarāsisutta

Pucchā – kenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena pāsarāsisuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ, sambahulā bhante bhikkhū rammakassa brāhmaṇassa assame bhagavantaṃ ārabbha dhammiyā kathāya sannisīdiṃsu, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – atha kho āvuso tesaṃ sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ dhammiyā kathāya sannisinnānaṃ kīdisaṃ dhammakathaṃ kathesi.

Vissajjanā – sādhu bhikkhave etaṃ kho bhikkhave tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ, yaṃ tumhe dhammiyā kathāya sannisīdeyyātha, sannipatitānaṃ vo bhikkhave dvayaṃ karaṇīyaṃ dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo. Dvemā bhikkhave pariyesanā ariyā ca pariyesanā anariyā ca pariyesanā. Evamādinā bhante bhagavā sannipatitānaṃ tesaṃ bhikkhūnaṃ ariyapariyesanañca anariyapariyesanañca vibhajitvā desesi.

Pucchā – kathañcāvuso bhagavā attanāpi anariyapariyesanaṃ pahāya ariyapariyesanāya pariyesitabhāvaṃ pakāsesi.

Vissajjanā – ahampi sudaṃ bhikkhave pubbeva sambodhā anabhisambuddho bodhisattova samāno attanā jātidhammo samāno jātidhammaṃyeva pariyesāmi, attanā jarādhammo byādhidhammo maraṇadhammo sokadhammo saṃkilesadhammo samāno saṃkilesadhammaṃyeva pariyesāmi. Evamādinā bhante bhagavā attanāpi anariyapariyesanaṃ pahāya ariyapariyesanāya pariyesitabhāvaṃ pakāsesi.

Pucchā – evaṃ paṭhamābhisambuddhassa āvuso bhagavato ajapālanigrodharukkhamūle nisinnassa dhammadesanāya katasanniṭṭhānassa kīdiso

Cetaso parivitakko udapādi, kathañca dhammadesanāya cārikā ahosi, kathañca paṭhamā dhammadesanā ahosi.

Vissajjanā – ‘‘kassa nu kho ahaṃ paṭhamaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, ko imaṃ dhammaṃ khippameva ājānissatī’’ti evaṃ kho bhante bhagavato paṭhamābhisambuddhassa ajapālanigrodhamūle dhammadesanāya katasanniṭṭhānassa parivitakko udapādi, atha bhante bhagavā uruvelāyaṃ yathābhirantaṃ viharitvā yena bārāṇasī, tena padasāyeva cārikaṃ pakkāmi dhammadesanāya, dveme bhikkhave antā pabbajitena na sevitabbā, katame dve, yo cāyaṃ kāmesu kāmasukhallikānuyogo hīno gāmmo pothujjaniko anariyo anattasaṃhito, evamādinā bhante bhagavato paṭhamā dhammadesanā ahosi.

Sabbābhibhū sabbavidūhamasmi,

Sabbadhammesu anūpalitto;

Sabbañjaho taṇhākkhaye vimutto,

Sayaṃ abhiññāya kamuddiseyyaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso bhagavā pāsarāsiupamāya taṃ desanaṃ pariniṭṭhāpesi.


我将按照要求将巴利文直译成简体中文：
答 - 大德，在这部经中,"饵食"是指五种欲境的代称,"撒饵者"是指恶魔波旬的代称,"撒饵者的随从"是指魔众的代称,"野兽"是指沙门婆罗门的代称。大德，在这部经中应当如此理解其义。
罗网堆经
问 - 贤友，世尊、等等、正等正觉者在何处、因何人、因何事而说此罗网堆经?
答 - 大德，是在舍卫城(今尼泊尔边境)，因众多比丘而说。大德，众多比丘在婆罗门兰玛卡的庵室中，围绕世尊而坐，谈论法义。大德，因此事而说。
问 - 贤友，当那些众多比丘坐在一起谈论法义时，说了什么样的法?
答 - "善哉，诸比丘!诸比丘，这对于你们这些因信仰而从居家生活出家为无家者的善男子来说是适宜的，你们应当坐在一起谈论法义。诸比丘，当你们聚会时应当做两件事:或谈论法义，或保持圣者的沉默。诸比丘，有两种寻求:圣者的寻求和非圣者的寻求。"大德，世尊以如是等语，为那些聚集的比丘们分别解说圣者的寻求和非圣者的寻求。
问 - 贤友，世尊如何显示自己也曾舍弃非圣者的寻求而追求圣者的寻求?
答 - "诸比丘，我在觉悟之前，未成正觉，还是菩萨时，自身具有生法而寻求具有生法之物，自身具有老法、病法、死法、忧法、染污法而寻求具有染污法之物。"大德，世尊以如是等语显示自己也曾舍弃非圣者的寻求而追求圣者的寻求。
问 - 贤友，当世尊初次觉悟后坐在阿阇波罗尼拘律树下，决定说法时，生起了什么样的念头?他是如何游行说法的?第一次说法是如何的?
答 - 大德，当世尊初次觉悟后坐在阿阇波罗尼拘律树下决定说法时，生起如是念头:"我应当先向谁说法?谁能迅速了解此法?"大德，于是世尊在优楼频螺(今印度菩提伽耶附近)随意住了一段时间后，步行前往波罗奈城(今印度瓦拉纳西)说法。"诸比丘，出家人不应亲近两种极端。是哪两种?即:对欲乐的贪著，这是低劣的、世俗的、凡夫的、非圣者的、无益的。"大德，世尊的第一次说法是如此。
我是一切的征服者，一切的知者，
于一切法中无所染著；
舍弃一切，因爱尽而解脱，
自己证知后还需指谁为师?
问 - 贤友，世尊如何以罗网堆的譬喻完成那个教说?


Vissajjanā – pañcime bhikkhave kāmaguṇā, katame pañca, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Sotaviññeyyā saddā. Ghānaviññeyyā gandhā. Jivhāviññeyyā rasā. Kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā. Ime kho bhikkhave pañca kāmaguṇā. Ye hi keci bhikkhave samaṇā vā brāhmaṇā vā ime kāmaguṇe gathitā mucchitā ajjhopannā anādīnavadassāvino anissaraṇapaññā paribhuñjanti, te evamassu veditabbā ‘‘anayamāpannā byāsanamāpannā yathākāmakaraṇīyā pāpimato’’, evamādinā bhante bhagavā pāsarāsiupamāya dhammadesanaṃ pariniṭṭhāpesi.

Cūḷahatthipadopamasutta

Pucchā – tenāvuso jānatā…pe… sammāsambuddhena cūḷahatthipadopamasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Jāṇussoṇi bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā yāvatako ahosi pilotikena paribbājakena saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso bhagavā hatthipadopamaṃ vitthārena paripūretvā desesi.

Vissajjanā – ‘‘na kho brāhmaṇa ettāvatā hatthipadopamo vitthārena paripūro hoti, api ca brāhmaṇa yathā hatthipadopamo vitthārena paripūro hoti, taṃ suṇāhi sādhukaṃ manasikarohi bhāsissāmī’’ti, evamādinā bhante bhagavā hatthipadopamaṃ paripūretvā brāhmaṇassa jāṇussoṇissa desesi.

Mahāhatthipadopamasutta

Pucchā – mahāhatthipadopamasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Mahāsāropamasutta

Pucchā – mahāsāropamasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante devadattaṃ ārabbha bhāsitaṃ, devadatto bhante saṅghaṃ bhinditvā ruhiruppādakammaṃ katvā acirapakkanto hoti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Cūḷasāropamasutta

Pucchā – cūḷasāropamasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante piṅgalakocchaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ, piṅgalakoccho bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pañhaṃ pucchi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Cūḷagosiṅgasutta

Pucchā – cūḷagosiṅgasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kena saddhiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – nābhike bhante gosiṅgasālavanadāye āyasmatā anuruddhattherena saddhiṃ bhāsitaṃ.

Mahāgosiṅgasutta

Pucchā – mahāgosiṅgasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kena saddhiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – gosiṅgasālavanadāye bhante āyasmatā ca sāriputtattherena dhammasenāpatinā āyasmatā ca mahāmoggallānattherena saddhiṃ bhāsitaṃ.

Mahāgopālakasutta

Pucchā – mahāgopālakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Cūḷagopālakasutta

Pucchā – cūḷagopālakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – vajjīsu bhante ukkacelāyaṃ gaṅgāya nadiyā tīre sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.


我来直译这段巴利文：
答 - 诸比丘，有五种欲境。是哪五种?眼所识的色，可意的、可爱的、悦意的、爱好的、伴随欲望的、能引起贪著的;耳所识的声;鼻所识的香;舌所识的味;身所识的触，可意的、可爱的、悦意的、爱好的、伴随欲望的、能引起贪著的。诸比丘，这就是五种欲境。诸比丘，凡是沙门或婆罗门对这些欲境执著、迷醉、沉溺，不见其过患，不具出离智而受用，应当了知他们"已陷入不幸，已遭遇灾难，任魔波旬为所欲为"。大德，世尊以如是等语，以罗网堆的譬喻完成了法的教说。
小象迹喻经
问 - 贤友，彼知者、等等、正等正觉者在何处、因何人、因何事而说此小象迹喻经?
答 - 大德，是在舍卫城，因阇奴苏尼婆罗门而说。大德，阇奴苏尼婆罗门前往世尊处，将他与游方者毕洛帝迦的全部谈话告知世尊，因此事而说。
问 - 贤友，世尊如何详细圆满地说明象迹的譬喻?
答 - "婆罗门，仅此程度象迹的譬喻尚未详细圆满。婆罗门，我将说明象迹的譬喻如何详细圆满，请谛听，善加作意。"大德，世尊以如是等语，为婆罗门阇奴苏尼详细说明象迹的譬喻。
大象迹喻经
问 - 贤友，大象迹喻经又在何处、因何人、由谁说?
答 - 大德，是在舍卫城，因众多比丘，由法将尊者舍利弗所说。
大心材喻经
问 - 贤友，世尊在何处、因何人、因何事而说大心材喻经?
答 - 大德，是在王舍城(今印度拉贾格利哈)，因提婆达多而说。大德，提婆达多破僧、出佛身血后不久离去，因此事而说。
小心材喻经
问 - 贤友，世尊在何处、因何人、因何事而说小心材喻经?
答 - 大德，是在舍卫城，因宾伽罗科遮婆罗门而说。大德，宾伽罗科遮婆罗门前往世尊处请问，因此事而说。
小牛角林经
问 - 贤友，世尊在何处、与谁一起说小牛角林经?
答 - 大德，是在那毗迦的牛角沙罗林，与尊者阿那律陀一起说。
大牛角林经
问 - 贤友，世尊在何处、与谁一起说大牛角林经?
答 - 大德，是在牛角沙罗林，与法将尊者舍利弗和尊者大目犍连一起说。
大牧牛者经
问 - 贤友，世尊在何处、因何人而说大牧牛者经?
答 - 大德，是在舍卫城，因众多比丘而说。
小牧牛者经
问 - 贤友，世尊在何处、因何人而说小牧牛者经?
答 - 大德，是在跋耆国(今印度比哈尔邦)乌卡遮罗恒河岸边，因众多比丘而说。


Cūḷasaccakasutta

Pucchā – tenāvuso jānatā…pe… sammāsambuddhena cūḷasaccakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ, saccako nigaṇṭhaputto mahatiyā licchaviparisāya saddhiṃ yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kathaṃ pana bhavaṃ gotamo sāvake vineti, kathaṃ bhāgā ca pana bhoto gotamassa sāvakesu anusāsanī bahulā pavattatī’’ti, atha bhante bhagavatā aniccavāde ca anattavāde ca pakāsite saccako nigaṇṭhaputto pathavīupamaṃ dassetvā attano attavādaṃ pakāsesi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – evaṃ āvuso saccakena nigaṇṭhaputtena mahāpathavīupamaṃ dassetvā attavāde pakāsite kathaṃ bhagavā taṃ attavādaṃ puna patiṭṭhāpetvā samanuyuñji samanugāhi samanubhāsi.

Vissajjanā – ‘‘nanu tvaṃ aggivessana evaṃ vadesi, rūpaṃ me attā, vedanā me attā, saññā me attā, saṅkhārā me attā, viññāṇaṃ me attā’’ti, evaṃ kho bhante bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ taṃ attavādaṃ patiṭṭhāpesi. Patiṭṭhāpetvā ca pana bhante bhagavā ‘‘tena hi aggivessana taññevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā taṃ byākareyyāsī’’ti evamādinā bhante bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ samanuyuñji samanugāhi samanubhāsi.

Pucchā – evaṃ kho āvuso saccake nigaṇṭhaputte tuṇhībhūte adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne nisinne dummukho nāma licchaviputto bhagavantaṃ kiṃ vacanaṃ avoca.

Vissajjanā – evaṃ bhante saccake nigaṇṭhaputte tuṇhībhūte maṅkubhūte pattakkhandhe adhomukhe pajjhāyante appaṭibhāne dummukho licchaviputto bhagavantaṃ etadavoca ‘‘upamā maṃ bhagavā paṭibhātī’’ti.

Pucchā – atha kho āvuso saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ kīdisaṃ pañhaṃ pucchi, kathañca taṃ bhagavā byākāsi.

Vissajjanā – atha kho bhante saccako nigaṇṭhaputto dummukhaṃ licchaviṃ apasādetvā bhagavantaṃ sekhañca asekhañca pañhaṃ pucchi, bhagavā ca bhante ‘‘idha aggivessana mama sāvako yaṃ kiñci rūpaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā’’ evamādinā sekhañca asekhañca puggalaṃ vibhajitvā byākāsi.

Buddho so bhagavā bodhāya dhammaṃ deseti.

Danto so bhagavā damathāya dhammaṃ deseti.

Santo so bhagavā samathāya dhammaṃ deseti.

Tiṇṇo so bhagavā taraṇāya dhammaṃ deseti.

Parinibbuto so bhagavā parinibbānāya dhammaṃ deseti.

Mahāsaccakasutta

Pucchā – mahāsaccakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante saccakaṃyeva nigaṇṭhaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Saccako bhante nigaṇṭhaputto aparadivase bhagavantaṃ upasaṅkamitvā bhagavato sāvake āsajja bhāvanādvayapaṭisaṃyuttaṃ vācaṃ bhāsati, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso bhagavā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ paṭipucchitvā bhāvanādvayaṃ vibhajja kathesi.

Vissajjanā – atha kho bhante bhagavā ‘‘kinti pana te aggivessana kāyabhāvanā sutā’’ti evamādinā saccakaṃ nigaṇṭhaputtaṃ paṭipucchitvā, kathañca aggivessana abhāvitakāyo ca hoti abhāvitacitto ca evamādinā bhāvanādvayaṃ vibhajitvā byākāsi.



我来帮你翻译这段巴利文:
小萨遮经
问题 - 那位知者...等等...完全觉悟者在何处、针对谁、因何事而说小萨遮经？
解答 - 尊者，是在毗舍离（现尼泊尔与印度边界处），针对萨遮尼乾子而说。萨遮尼乾子与众多离车人一起来到世尊所在处，来到后对世尊如是说:"乔达摩贤者是如何教导弟子的?乔达摩贤者对弟子的教诲主要是什么?"于是尊者，当世尊宣说无常论和无我论时，萨遮尼乾子以大地为喻阐明了他的我论，尊者，因这事而说此经。
问题 - 朋友，当萨遮尼乾子以大地为喻阐明我论时，世尊如何重新确认其我论并进行详细询问和追究？
解答 - "阿耆毗沙，你不是这样说的吗：'色是我的自我，受是我的自我，想是我的自我，行是我的自我，识是我的自我'"，尊者，世尊就是这样确认萨遮尼乾子的我论。尊者，确认后世尊说："那么阿耆毗沙，我要就此反问你，你认为如何就如何回答"，就这样尊者，世尊对萨遮尼乾子进行了详细询问和追究。
问题 - 朋友，当萨遮尼乾子沉默不语、低头思索、无言以对而坐时，名叫杜目佉的离车人对世尊说了什么?
解答 - 尊者，当萨遮尼乾子沉默不语、困窘、垂头丧气、低头思索、无言以对时，杜目佉离车人对世尊如是说："世尊，我想到一个譬喻"。
问题 - 朋友，那么萨遮尼乾子向世尊问了什么样的问题，世尊又是如何回答的？
解答 - 尊者，萨遮尼乾子呵斥了杜目佉离车人后，向世尊询问有关有学和无学的问题。尊者，世尊回答说："在此，阿耆毗沙，我的弟子对于任何色，无论是过去、未来、现在的，内在的或外在的，粗的或细的，劣的或胜的，远的或近的"等等，这样区分解说了有学和无学之人。
彼世尊是觉者，为觉悟而说法。
彼世尊是调御者，为调伏而说法。
彼世尊是寂静者，为寂静而说法。
彼世尊是度脱者，为度脱而说法。
彼世尊是般涅槃者，为般涅槃而说法。
大萨遮经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说大萨遮经？
解答 - 尊者，是在毗舍离，也是针对萨遮尼乾子而说。尊者，萨遮尼乾子在另一天来到世尊处，对世尊的弟子们说了一些有关两种修习的话，尊者，因这事而说此经。
问题 - 朋友，世尊如何反问萨遮尼乾子并解说两种修习？
解答 - 尊者，世尊以"阿耆毗沙，你听说过什么是身修吗？"等问题反问萨遮尼乾子，然后以"阿耆毗沙，如何是未修身和未修心"等方式分别解说了两种修习。


Pucchā – atha kho āvuso saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ kiṃ vacanaṃ avoca, kathañca bhagavā padhānakāle attanāanubhūtapubbā paramukkaṃsagatā sukhadukkhavedanāyo pakāsesi, yāpi bhagavato cittaṃ na pariyādāya aṭṭhaṃsu.

Vissajjanā – atha kho bhante saccako nigaṇṭhaputto bhagavantaṃ etadavoca ‘‘na hi nūna bhoto gotamassa uppajjati, tathā rūpā sukhāvedanā, yathārūpā uppannā sukhāvedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyya, na hi nūna bhoto gotamassa uppajjati tathārūpā dukkhā vedanā, yathārūpā uppannā dukkhā vedanā cittaṃ pariyādāya tiṭṭheyyā’’ti atha kho bhagavā ‘‘kiñhi no siyā aggivessana, idha me aggivessena pubbeva sambodhā anabhisambuddhassa bodhisattasseva sato etadahosi, evamādinā bhante bhagavā padhānakāle attanānubhūtapubbā paramukkaṃsagatā sukhadukkhavedanāyo vitthārena, yāpi bhagavato cittaṃ na pariyādāya aṭṭhaṃsu.

Cūḷataṇhāsaṅkhayasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā…pe… sammāsambuddhena cūḷataṇhāsaṅkhayasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sakkaṃ devānamindaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Sakko bhante devānamindo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘kittāvatānukho bhante bhikkhu saṃkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemi accantabrahmacārī accantapariyosāno seṭṭho devamanussāna’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Kittāvatā nu kho bhante bhikkhu saṃkhittena taṇhāsaṅkhayavimutto hoti accantaniṭṭho accantayogakkhemī accantabrahmacārī accantapariyāsāno seṭṭho devamanussānaṃ –

Mahātaṇhāsaṅkhayasutta

Pucchā – mahātaṇhāsaṅkhayasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sātiṃ bhikkhuṃ kevaṭṭaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Sātissa bhante bhikkhuno kevaṭṭaputtassa evarūpaṃ pāpakaṃ diṭṭhigataṃ uppannaṃ hoti ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā tadevidaṃ viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anañña’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – atha kho āvuso bhagavā kathaṃ bhikkhū āmantetvā ca paṭipucchitvā ca anattabhāvadīpikaṃ dhammakathaṃ kathesi.

Vissajjanā – atha bhante bhagavā bhikkhū ‘‘taṃ kiṃ maññatha bhikkhave, apināyaṃ sāti bhikkhu kevaṭṭaputto usmīkatopi ismiṃ dhammavinaye’’ti āmantetvā, tumhepi me bhikkhave evaṃ dhammaṃ desitaṃ ājānāthatyādinā bhikkhū paṭipucchitvā ca yaṃ yadeva bhikkhave paccayaṃ paṭicca uppajjati viññāṇaṃ, tena teneva viññāṇaṃ tveva saṅkhyaṃ gacchati, cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṃ cakkhuviññāṇaṃ tveva saṅkhyaṃ gacchati, evamādinā bhante anattatādīpikaṃ dhammiṃ kathaṃ kathesi.

Mahāassapurasutta

Pucchā – mahāassapurasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – aṅgesu bhante assapure nāma aṅgānaṃ nigame bahū manusse saddhe pasanne ārabbbha bhāsitaṃ. Bahū bhante manussā saddhā pasannā bhikkhusaṅghaṃ sakkaccaṃ upaṭṭhahiṃsu, sabbakālañca ratanattayapaṭisaṃyuttaṃ vaṇṇakathaṃyeva kathayiṃsu. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


我来帮你翻译这段巴利文:
问题 - 朋友，萨遮尼乾子对世尊说了什么话？世尊又是如何宣说他在精进时亲身经历过的极致苦乐感受，即使这些感受也不能完全控制世尊的心？
解答 - 尊者，萨遮尼乾子对世尊如是说："乔达摩贤者恐怕不会生起这样的乐受，即生起的乐受能完全控制其心；乔达摩贤者恐怕也不会生起这样的苦受，即生起的苦受能完全控制其心。"于是世尊说："阿耆毗沙，怎么会没有呢？在此，阿耆毗沙，在我觉悟之前，当还是菩萨时，我这样想..."等等。尊者，世尊详细地解说了他在精进时亲身经历过的极致苦乐感受，即使这些感受也不能完全控制世尊的心。
小爱尽经
问题 - 那位知者...等等...完全觉悟者在何处、针对谁、因何事而说小爱尽经？
解答 - 尊者，是在舍卫城（现印度北方邦），针对天帝释而说。尊者，天帝释来到世尊处如是说："尊者，比丘要在多大程度上，才能简要地称为爱尽解脱、究竟寂灭、究竟安稳、究竟梵行、究竟完成、为人天中最胜者？"尊者，因这事而说此经。
"尊者，比丘要在多大程度上，才能简要地称为爱尽解脱、究竟寂灭、究竟安稳、究竟梵行、究竟完成、为人天中最胜者？"
大爱尽经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说大爱尽经？
解答 - 尊者，是在舍卫城，针对渔夫之子萨帝比丘而说。尊者，渔夫之子萨帝比丘生起这样的恶见："我如是理解世尊所说之法，即这个识在轮回中流转，而无其他。"尊者，因这事而说此经。
问题 - 朋友，世尊如何召集比丘们并反问他们，然后宣说阐明无我的法义？
解答 - 尊者，世尊召集比丘们说："诸比丘，你们认为如何，这渔夫之子萨帝比丘在此法律中是否有丝毫觉悟？"并反问比丘们说："诸比丘，你们是否也如此理解我所说之法？"等等。然后说："诸比丘，识依各种因缘而生，即以彼因缘而得名。缘眼与色而生识，即名眼识。"等等，尊者，这样阐明无我的法义。
大马邑经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说大马邑经？
解答 - 尊者，是在昂格国的马邑（一个昂格人的城镇），针对许多有信仰和净信的人们而说。尊者，许多有信仰和净信的人们恭敬地供养比丘僧团，并且经常谈论有关三宝的赞叹之语。尊者，因这事而说此经。


Pucchā – katame āvuso tattha bhagavatā dhammā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca uttaruttari paṇītapaṇītā desitā.

Vissajjanā – hirottappā parisuddhakāyasamācāro parisuddhavacīsamācāro parisuddhamanosamācāro parisuddhājīvo indriyesu guttadvāratā bhojanemattaññutā jāgariyānuyogo satisampajaññaṃ nīvaraṇappahānaṃ cattāri ca jhānāni tisso ca vijjā ime kho bhante tattha bhagavatā samaṇakaraṇā ca brāhmaṇakaraṇā ca uttaruttari paṇītapaṇītā dhammā desitā.

Cūḷaassapurasutta

Pucchā – cūḷaassapurasuttaṃ panāvuso bhagavatā katta kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tasmiṃyeva bhante assapure nigame teyeva manusse saddhe pasanne ārabbha bhāsitaṃ, tasmiṃyeva bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā samaṇasāmīcippaṭipadā ca assamaṇasāmīcippaṭipadā ca vibhajitvā desitā.

Vissajjanā – ‘‘kathañca bhikkhave bhikkhu na samaṇasāmīcippaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā appahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo appahīno hotī’’ti evamādinā ca. Kathañca bhikkhave bhikkhu samaṇasāmīcippaṭipadaṃ paṭipanno hoti, yassa kassaci bhikkhave bhikkhuno abhijjhālussa abhijjhā pahīnā hoti, byāpannacittassa byāpādo pahīno hoti evamādinā ca bhante bhagavatā tattha samaṇasāmīcippaṭipadā ca assamaṇasāmīcippaṭipadā ca vitthārena vibhajitvā desitā.

Sāleyyakasutta

Pucchā – sāleyyakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosalesu bhante sālāyaṃ nāma brāhmaṇagāme sāleyyake brāhmaṇagahapatike ārabbha bhāsitaṃ. Sāleyyakā bhante brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavocuṃ ‘‘ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti, ko pana bho gotama hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Verañjakasutta

Pucchā – verañjakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante verañjake brāhmaṇagahapatike ārabbha bhāsitaṃ. Verañjakā bhante brāhmaṇagahapatikā bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavocuṃ ‘‘ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjanti, ko pana bho gotama hetu ko paccayo, yena midhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Mahāvedallasutta

Pucchā – mahāvedallasuttaṃ panāvuso kattha kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmatā mahākoṭṭhikena puṭṭhena āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ.

Cūḷavedallasutta

Pucchā – cūḷavedallasuttaṃ panāvuso kattha kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante visākhena upāsakena puṭṭhāya dhammadinnāya theriyā bhāsitaṃ.

Cūḷadhammasamādānasutta

Pucchā – cūḷadhammasamādānasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.


我来 助你翻译这段巴利文:
问题 - 朋友，世尊在那里宣说了哪些更高更胜的使人成为沙门和婆罗门的法？
解答 - 尊者，那里世尊宣说的更高更胜的使人成为沙门和婆罗门的法是：惭愧、清净的身行、清净的语行、清净的意行、清净的生活、守护诸根门、饮食知量、警寤修习、正念正知、断除五盖、四种禅那和三明。
小马邑经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁而说小马邑经？
解答 - 尊者，也是在那个马邑镇，针对那些有信仰和净信的人们而说，尊者，因那同一事而说。
问题 - 朋友，世尊在那里是如何分别解说正沙门行和非沙门行的？
解答 - "诸比丘，比丘如何不行正沙门行？诸比丘，任何比丘若有贪欲而未断除贪欲，若有瞋恚心而未断除瞋恚"等等。"诸比丘，比丘如何行正沙门行？诸比丘，任何比丘若有贪欲而已断除贪欲，若有瞋恚心而已断除瞋恚"等等。尊者，世尊就是这样详细地分别解说了正沙门行和非沙门行。
娑罗聚落经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说娑罗聚落经？
解答 - 尊者，是在拘萨罗国名为娑罗的婆罗门村，针对娑罗村的婆罗门居士们而说。尊者，娑罗村的婆罗门居士们来到世尊处如是说："乔达摩贤者，是什么因什么缘，使得此处某些众生身坏命终后往生恶趣、苦趣、堕处、地狱？乔达摩贤者，又是什么因什么缘，使得此处某些众生身坏命终后往生善趣、天界？"尊者，因这事而说此经。
韦兰若经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说韦兰若经？
解答 - 尊者，是在舍卫城，针对韦兰若的婆罗门居士们而说。尊者，韦兰若的婆罗门居士们来到世尊处如是说："乔达摩贤者，是什么因什么缘，使得此处某些众生身坏命终后往生恶趣、苦趣、堕处、地狱？乔达摩贤者，又是什么因什么缘，使得此处某些众生身坏命终后往生善趣、天界？"尊者，因这事而说此经。
大分别经
问题 - 朋友，大分别经在何处由谁所说？
解答 - 尊者，是在舍卫城，由法将舍利弗长老回答大拘絺罗尊者的提问而说。
小分别经
问题 - 朋友，小分别经在何处由谁所说？
解答 - 尊者，是在王舍城（现印度比哈尔邦首府巴特那附近），由法授比丘尼回答优婆塞毗舍佉的提问而说。
小法受持经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁而说小法受持经？
解答 - 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。


Mahādhammasamādānasutta

Pucchā – mahādhammasamādānasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Vīmaṃsakasutta

Pucchā – vīmaṃsakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Kosambiyasutta

Pucchā – kosambiyasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante kosambike bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ. Kosambikā bhante bhikkhū bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Brahmanimantanikasutta

Pucchā – brahmanimantanikasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Māratajjaniyasutta

Pucchā – māratajjanīyasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante susumāragire bhesakaḷāvane migadāye āyasmatā mahāmoggallānena māraṃ pāpimantaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Māro bhante pāpimā āyasmato mahāmoggallānassa kucchigato hoti koṭṭhamanupaviṭṭho. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Majjhimapaṇṇāsapāḷi

Kandarakasutta

Pucchā – tenāvuso jānatā…pe… sammāsambuddhena kandarakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – campāyaṃ bhante gaggarāya pokkharaṇiyā tīre pessañca hatthārohaputtaṃ kandarakañca paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ, kandarako bhante paribbājako bhagavato ca bhikkhusaṅghassa ca vaṇṇaṃ abhāsi, pesso ca bhante hatthārohaputto bhagavato ca dhammadesanāya ca vaṇṇaṃ abhāsi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – evaṃ kho āvuso kandarakena paribbājakena bhagavato ca bhikkhusaṅghassa ca abhippasannena vaṇṇe bhāsite kathaṃ bhagavā taṃ samanujānitvā dhammadesanārambhaṃ ārabhi, kathañca pesso hatthārohaputto bhagavato ca dhammadesanāya ca vaṇṇaṃ abhāsi , kathañca pessassa hatthārohaputtassa ajjhāsayānurūpaṃ dhammaṃ desesi.

Vissajjanā – evaṃ kho bhante kandarakena paribbājakena bhagavato ca bhikkhusaṅghassa ca abhippasannena vaṇṇe bhāsite ‘‘evametaṃ kandaraka evametaṃ kandaraka’’ evamādinā bhagavā taṃ samanujānitvā ‘‘santi hi kandaraka bhikkhū imasmiṃ bhikkhusaṅghe arahanto khīṇāsavā vusitavanto katakaraṇīyā ohitabhārā anuppattasadatthā parikkhīṇabhavasaṃyojanā sammadaññā vimuttā’’ti evamādinā dhammadesanaṃ samārabhi. Atha kho bhante pesso hatthārohaputto ‘‘acchariyaṃ bhante abbhutaṃ bhante yāva supaññattā cime bhante bhagavatā cattāro satipaṭṭhānā sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyā’’ti evamādinā bhagavato ca dhammadesanāya vaṇṇaṃ abhāsi, bhagavāpi bhante ‘‘gahanañhetaṃ pessa yadidaṃ manussā, uttānakañhetaṃ pessa yadidaṃ pasavo’’tiādinā pessassa hatthārohaputtassa ajjhāsayānurūpaṃ dhammakathaṃ desesi.


我来帮你翻译这段巴利文:
大法受持经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁而说大法受持经？
解答 - 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
审察经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁而说审察经？
解答 - 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
拘睒弥经
问题 - 朋友，在何处、针对谁、因何事而说拘睒弥经？
解答 - 尊者，是在拘睒弥（现印度北方邦阿拉哈巴德附近），针对拘睒弥诸比丘而说。尊者，拘睒弥诸比丘互相争吵、互相斗争、互相争论、以言语如刀剑相向而住。尊者，因这事而说此经。
梵天邀请经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说梵天邀请经？
解答 - 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
降魔经
问题 - 朋友，在何处、针对谁、因何事、由谁说降魔经？
解答 - 尊者，是在释迦国的苏萨玛罗山的贝萨卡罗林鹿苑，由大目犍连尊者针对恶魔波旬而说。尊者，恶魔波旬进入大目犍连尊者的腹中、钻入肠内。尊者，因这事而说此经。
中五十经篇
干达罗迦经
问题 - 那位知者...等等...完全觉悟者在何处、针对谁、因何事而说干达罗迦经？
解答 - 尊者，是在瞻波城（现印度比哈尔邦巴加尔布尔）伽伽罗莲池岸边，针对象师之子佩萨和游行者干达罗迦而说。尊者，游行者干达罗迦赞叹世尊和比丘僧团，象师之子佩萨也赞叹世尊和法的开示。尊者，因这事而说此经。
问题 - 朋友，当游行者干达罗迦以清净信心赞叹世尊和比丘僧团时，世尊如何认可并开始说法？象师之子佩萨如何赞叹世尊和法的开示？世尊又如何随顺佩萨的意乐而说法？
解答 - 尊者，当游行者干达罗迦以清净信心赞叹世尊和比丘僧团时，世尊以"干达罗迦，确实如此，干达罗迦，确实如此"等语认可后，开始说法："干达罗迦，此比丘僧团中确有阿罗汉、漏尽、所作已办、舍离重担、逮得己利、尽诸有结、正智解脱的比丘"等等。然后尊者，象师之子佩萨说："希有啊尊者，未曾有啊尊者，世尊如是善说四念处，为众生清净、为超越忧悲、为灭除苦忧、为得真理、为证涅槃"等等赞叹世尊和法的开示。尊者，世尊也以"佩萨，人是难以了知的，而畜生是容易了知的"等等随顺佩萨的意乐而说法。


Pucchā – taṃ panāvuso dhammadesanaṃ sutvā pessassa hatthārohaputtassa kīdiso ānisaṃso adhigato, kathañca bhagavā taṃ puggalacatukkadesanaṃ saṃkhittena bhāsitaṃ, bhikkhūnaṃ vitthārena vibhajitvā desesi.

Vissajjanā – taṃ kho pana bhante dhammaṃ sutvā pessassa hatthārohaputtassa dve ānisaṃsā adhigatā saṅghe ca pasādo satipaṭṭhānapariggahaṇūpāyo ca abhinavo. Bhagavā ca bhante taṃ puggalacatukkadesanaṃ bhikkhūhi yācito ‘‘katamo ca bhikkhave puggalo attaparitāpanānuyogamanuyutto’’tiādinā saṃkhittena bhāsitaṃ, vitthārena atthaṃ avibhattaṃ. Vitthārena vibhajitvā desesi.

Aṭṭhakanāgarasutta

Pucchā – aṭṭhakanāgarasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante veḷuvagāmake gahapatiṃ aṭṭhakanāgaraṃ ārabbha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ. Dasamo bhante gahapati aṭṭhakanāgaro āyasmantaṃ ānandaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘atthi nu kho bhante ānanda tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena ekadhammo akkhāto, yattha bhikkhuno appamattassa ātāpino pahitattassa viharato avimuttañceva cittaṃ vimuccati, aparikkhiṇā ca āsavā parikkhayaṃ gacchanti, ananuppattañca anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇātī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Sekhasutta

Pucchā – sekhasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ santhāgāre āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena kāpilavatthave sakye ārabbha bhāsitaṃ. Bhagavā bhante kāpilavatthave sakye bahudevarattiṃ dhammiyā kathāya sandassetvā samādapetvā samuttejetvā sampahaṃsetvā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi ‘‘paṭibhātu taṃ ānanda kāpilavatthavānaṃ sakyānaṃ sekho pāṭipado, piṭṭhi me āgilāyati, tamahaṃ āyamissāmī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Potaliyasutta

Pucchā – potaliyasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – aṅguttarāpesu bhante āpaṇe nāma aṅguttarāpānaṃ nigame potaliyaṃ gahapatiṃ paṭikkhittasabbakammantaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Potaliyo bhante gahapati paṭikkhittasabbakammanto yena bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamanto bhagavatā gahapativādena samudācariyamāno kupito anattamano bhagavantaṃ etadavoca ‘‘tayidaṃ bho gotama nacchannaṃ tayidaṃ nappatirūpaṃ, yaṃ maṃ tvaṃ gahapativādena samudācarasī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso bhagavā kāmānaṃ ādīnavaṃ vitthārena pakāsetvā ariyassa vinaye vohārasamucchedaṃ dassesi.

Vissajjanā – atha bhante bhagavā ariyassa vinaye vohārasamucchedāya aṭṭha dhamme vibhajitvā ‘‘seyyathāpi gahapati kukkuro jighacchādubbalyapareto goghātakasūnaṃ paccupaṭṭhito assa’’ evamādinā kāmesu ādīnavaṃ dassetvā pariyosāne tīhi vijjāhi ariyassa vinaye vohārasamucchedaṃ sabbenasabbaṃ sabbathāsabbaṃ vohārasamucchedaṃ vitthārena vibhajitvā desesi.

Jīvakasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena jīvakasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


我来 助你翻译这段巴利文:
问题 - 朋友，象师之子佩萨听闻那法门后获得什么利益？世尊如何简略地说四种人的教说，又如何对比丘们详细分别解说？
解答 - 尊者，象师之子佩萨听闻那法门后获得两种利益:对僧团的信心和新的修习念处的方法。尊者，世尊应比丘们的请求，以"诸比丘，什么是使自己受苦的人"等简略地说了四种人的教说，未详细解说其义。后来详细分别解说。
八城经
问题 - 朋友，八城经在何处、针对谁、因何事、由谁所说？
解答 - 尊者，是在毗舍离的竹村，由法藏师阿难长老针对八城居士而说。尊者，八城居士达萨摩来到阿难尊者处如是说："阿难尊者，是否有为那位知见者、阿罗汉、正等正觉者所说的一法，若比丘不放逸、精进、专注地安住，未解脱的心得解脱，未尽的漏得尽除，未达到的无上安稳得以达到？"尊者，因这事而说此经。
有学经
问题 - 朋友，有学经在何处、针对谁、因何事、由谁所说？
解答 - 尊者，是在释迦国迦毗罗卫城（现尼泊尔蓝毗尼附近）的集会堂，由法藏师阿难长老针对迦毗罗卫的释迦族人而说。尊者，世尊以法语开示、劝导、鼓励、令欢喜迦毗罗卫的释迦族人至深夜，然后告诉阿难尊者说："阿难，你为迦毗罗卫的释迦族人说明有学道，我背痛了，我要伸展一下。"尊者，因这事而说此经。
波塔利经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说波塔利经？
解答 - 尊者，是在昂古塔拉帕国名为阿帕纳的昂古塔拉帕人的城镇，针对已舍弃一切事业的居士波塔利而说。尊者，已舍弃一切事业的居士波塔利来到世尊处，当世尊称他为"居士"时，他生气不悦，对世尊如是说："乔达摩先生，这不适当，这不恰当，你用'居士'来称呼我。"尊者，因这事而说此经。
问题 - 朋友，世尊如何详细说明欲的过患，并显示在圣者律中断绝称谓？
解答 - 尊者，世尊为显示在圣者律中断绝称谓而分别解说八法，以"居士，就如饥饿衰弱的狗站在屠牛场"等显示欲的过患，最后以三明详细分别解说在圣者律中完全地、一切地断绝称谓。
耆婆经
问题 - 那位...等等...完全觉悟者在何处、针对谁、因何事而说耆婆经？


Vissajjanā – rājagahe bhante jīvakaṃ komārabhaccaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Jīvako bhante komārabhacco bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘sutaṃ metaṃ bhante samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhanti, taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissa kataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭicca kammanti. Ye te bhante evamāhaṃsu ‘samaṇaṃ gotamaṃ uddissa pāṇaṃ ārabhanti, taṃ samaṇo gotamo jānaṃ uddissa kataṃ maṃsaṃ paribhuñjati paṭicca kamma’nti, kacci te bhante bhagavato vuttavādino na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Upālisutta

Pucchā – upālisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – nāḷandāyaṃ bhante upāliṃ gahapatiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Upāli bhante gahapati bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘āgamā nukhvidha bhante dīghatapassī nigaṇṭho’’ti, evamādinā ca bhante upāli gahapati bhagavato paṭisandhāraṃ katvā attano ācariyassa nigaṇṭhassa nāṭaputtassa vādaṃ pakāsesi, vādaṃ vaṇṇesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – atha kho āvuso bhagavā upāliṃ gahapatiṃ tasmiṃ vāde kathaṃ samanuyuñjī samanugāhī samanubhāsī, kathañcassa upāyaṃ dassetvā yathābhūtaṃ atthaṃ ñāpesi.

Vissajjanā – atha kho bhante bhagavā upāliṃ gahapatiṃ ‘‘sace kho tvaṃ gahapati sacce patiṭṭhāya manteyyāsi, siyā no ettha kathāsallāpo’’ti upāliṃ gahapatiṃ kathaṃ samuṭṭhāpetvā ‘‘taṃ kiṃmaññasi gahapati, idhassa nigaṇṭho ābādhiko dukkhito bāñhagilāno sītodakaparikkhitto uṇhodakapaṭisevī, so sītodakaṃ alabhamāno kālaṅkareyyā’’ti evamādinā bhante bhagavā cattāro upāye dassetvā upāliṃ gahapatiṃ yathābhūtamatthaṃ ñāpesi.

Pucchā – evaṃ kho āvuso upāli gahapati bhagavatā saññāpito imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāraṃ akāsi, kathañca bhagavā taṃ puna anusāsitvā uttari vinesi.

Vissajjanā – ‘‘purimenevāhaṃ bhante opammena bhagavato attamano abhiraddho, apicāhaṃ imāni bhagavato vicitrāni pañhapaṭibhānāni sotukāmo, evāhaṃ bhagavantaṃ paccanīkaṃ kātabbaṃ amaññissa’’nti, evamādinā bhante upāli gahapati bhagavatā viññāpito imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāraṃ akāsi. Tattha bhagavā ca bhante ‘‘anuviccakāraṃ kho gahapati karohi, anuviccakāro tumhādisānaṃ ñātamanussānaṃ sādhu hotī’’ti evamādinā puna anusāsitvā uttari yāva dhammacakkhupaṭilābhā vinesi.

Pucchā – kathañcāvuso nigaṇṭhassa nāṭaputtassa upālissa gahapatissa nivesanaṃ gantvā āvīmaṃsanā ca upālissa gahapatissa paccuttarā kathā ca ahosi.

Vissajjanā – ‘‘ummattosi tvaṃ gahapati dattosi tvaṃ gahapatī’’ti evamādinā bhante nigaṇṭhassa nāṭaputtassa upālissa gahapatissa nivesanaṃ gantvā vīmaṃsā ca ‘‘bhaddikā bhante āvaṭṭanīmāyā kalyāṇī bhante āvaṭṭanīmāyāti’’ evamādinā upālissa gahapatissa paccuttarakathā ca ahosi.

Dhīrassa vigatamohassa,

Pabhinnakhīlassa vijitavijayassa;

Anīghassa susamacittassa,

Vuddhasīlassa sādhupaññassa;

Vesamantarassa vimalassa,

Bhagavato tassa sāvakohamasmiṃ.


我来帮你翻译这段巴利文：
解答 - 尊者，是在王舍城，针对医师耆婆·孔玛罗婆差而说。尊者，耆婆·孔玛罗婆差来到世尊处如是说："尊者，我听说有人专为沙门乔达摩而杀生，沙门乔达摩明知是为他而准备的肉却还是受用，这是有关联的业。尊者，那些说'有人专为沙门乔达摩而杀生，沙门乔达摩明知是为他而准备的肉却还是受用，这是有关联的业'的人，他们是否如实说世尊之语而不以虚妄诽谤世尊？他们是否如法解说，是否有任何如法的论难会招致呵责？"尊者，因这事而说此经。
优波离经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说优波离经？
解答 - 尊者，是在那烂陀（现印度比哈尔邦），针对居士优波离而说。尊者，居士优波离来到世尊处如是说："尊者，长苦行的尼乾子是否来过这里？"等等，尊者，居士优波离与世尊寒暄后阐述并赞扬了他的老师尼乾子那答子的论点。尊者，因这事而说此经。
问题 - 朋友，世尊如何详细询问和追究优波离居士关于那论点，又如何显示方法使他了知真实义理？
解答 - 尊者，世尊对优波离居士说："居士，如果你立足于真实而讨论，我们就可以有所对话"，这样开始谈话，然后说："居士，你认为如何，如果有一个尼乾子生病、痛苦、重疾，不能用冷水而只能用热水，他若得不到冷水就会死"等等。尊者，世尊这样显示四种方法，使优波离居士了知真实义理。
问题 - 朋友，当优波离居士被世尊如此开导，对这法律生起信心时，他作了什么表示信心的行为？世尊又如何进一步教导他？
解答 - 尊者，优波离居士说："尊者，仅凭先前的譬喻我就已对世尊心生欢喜满意，但我想听世尊这些巧妙的问答，所以我才要与世尊作对"等等，这样表示对这法律的信心。在那里，尊者，世尊说："居士，你要经过详细考察才做决定，像你这样有名望的人详细考察是好的"等等，这样进一步教导直至他获得法眼。
问题 - 朋友，尼乾子那答子去优波离居士家时的询问与优波离居士的回答如何？
解答 - 尊者，尼乾子那答子去优波离居士家时询问说："居士，你疯了吗？居士，你傻了吗？"等等，优波离居士回答说："尊者，这是善妙的转变术，尊者，这是美好的转变术"等等。
我是那位世尊的弟子：
他离痴明智，
他破除障碍得胜利，
他无忧心善调伏，
他戒德增长智慧善，
他超越形相无垢染。


Akathaṃ kathissa tusitassa,

Vantalokāmisassa muditassa;

Katasamaṇassa manujassa,

Antimasārīrassa narassa.

Anopamassa virajassa,

Bhagavato tassa sāvako hamasmi –

Taṇhacchidassa buddhassa,

Vītadhūmassa anupalittassa.

Āhuneyyassa yakkhassa,

Uttamapuggalassa atulassa;

Mahato yasaggapattassa,

Bhagavato tassa sāvako hamasmi –

Kukkuravatikasutta

Pucchā – kukkuravatikasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – koliyesu bhante haliddavasane nāma koliyānaṃ nigame puṇṇañca koliyaputtaṃ govatikaṃ acelañca seniyaṃ kukkuravatikaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Puṇṇo bhante koliya putto govatiko bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ayaṃ bhante acelo seniyo kukkuravatiko dukkarakārako chamānikkhittaṃ bhojanaṃ bhuñjati, tassa taṃ kukkuravataṃ dīgharattaṃ samattaṃ samādinnaṃ, tassa kā gati, ko abhisamparāyo’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Abhayarājakumārasutta

Pucchā – tenāvuso jānatā…pe… sammāsambuddhena abhayarājakumārasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe me bhante abhayaṃ rājakumāraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Abhayo bhante rājakumāro bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘bhāseyya nu kho bhante tathāgato taṃ vācaṃ, yā sā vācā paresaṃ appiyā amanāpā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Bahuvedanīyasutta

Pucchā – bahuvedanīyasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantañca udāyiṃ pañcakaṅgañca thapatiṃ ārabbha bhāsitaṃ, pañcakaṅgo bhante thapati āyasmantaṃ udāyiṃ upasaṅkamitvā vedanaṃ pucchi, āyasmā bhante udāyī pañcakaṅgaṃ thapatiṃ etadavoca ‘‘tisso kho thapati vedanā vuttā bhagavatā sukhā vedanā dukkhā vedanā adukkhamasukhā vedanā’’ti. Evaṃ vutte bhante pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca ‘‘na kho bhante udāyi tisso vedanā vuttā bhagavatā, dve vedanā vuttā bhagavatā sukhā vedanā dukkhā vedanā, yāyaṃ bhante adukkhamasukhā vedanā, santasmiṃ esā paṇīte sukhe vuttā bhagavatā’’ti. Neva asakkhi kho bhante āyasmā udāyī pañcakaṅgaṃ thapatiṃ saññāpetuṃ, na pana asakkhi pañcakaṅgo thapati āyasmantaṃ udāyiṃ saññāpetuṃ. Assosi kho āyasmā ānando āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ imaṃ kathāsallāpaṃ, atha kho bhante āyasmā ānando yāvatako ahosi āyasmato udāyissa pañcakaṅgena thapatinā saddhiṃ kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Apaṇṇakasutta

Pucchā – apaṇṇakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosalesu bhante sālāyaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāme sāleyyake brāhmaṇagahapatike ārabbha bhāsitaṃ. Sambahulā bhante aññatitthiyā sāleyyakānaṃ brāhmaṇagahapatikānaṃ attano attano micchādiṭṭhiyo paṭiggaṇhāpesuṃ uggaṇhāpesuṃ. Te pana bhante sāleyyakā brāhmaṇagahapatikā ekadiṭṭhiyampi patiṭṭhātuṃ na sakkhiṃsu. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – tatra āvuso bhagavatā paṭhamaṃ micchāvādo ca sammāvādo ca kathaṃ vibhajitvā pakāsito.


我来帮你翻译这段巴利文：
我是那位世尊的弟子：
他无疑惑常欢喜，
他舍世欲常喜悦，
他修沙门为人类，
他具最后之身躯。
他无可比离尘垢，
我是那位世尊的弟子 -
他断除爱欲觉悟者，
他无烦恼不染著。
他值得供养之圣者，
他最上人无可比；
他已达最高名誉，
我是那位世尊的弟子 -
狗行者经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说狗行者经？
解答 - 尊者，是在拘利族的黄色居处城镇，针对行牛戒的拘利族子弗那和行狗戒的裸行者世尼耶而说。尊者，拘利族子弗那对世尊如是说："尊者，这位裸行者世尼耶行狗戒，修难行之行，吃地上的食物，他长期完全受持这狗戒，他的归趣是什么，来世如何？"尊者，因这事而说此经。
阿跋耶王子经
问题 - 那位知者...等等...完全觉悟者在何处、针对谁、因何事而说阿跋耶王子经？
解答 - 尊者，是在王舍城，针对阿跋耶王子而说。尊者，阿跋耶王子来到世尊处如是说："尊者，如来会说他人不喜欢、不愉悦的话吗？"尊者，因这事而说此经。
多受经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说多受经？
解答 - 尊者，是在舍卫城，针对优陀夷尊者和五支工匠而说。尊者，五支工匠来到优陀夷尊者处询问受，尊者优陀夷对五支工匠如是说："工匠，世尊说有三受：乐受、苦受、不苦不乐受。"尊者，五支工匠听后对优陀夷尊者如是说："优陀夷尊者，世尊不是说三受，而是说两受：乐受、苦受；至于这不苦不乐受，尊者，世尊说这是寂静殊胜的乐。"尊者，优陀夷尊者无法说服五支工匠，五支工匠也无法说服优陀夷尊者。阿难尊者听到优陀夷尊者与五支工匠的这番对话，然后尊者，阿难尊者将优陀夷尊者与五支工匠的全部对话告诉世尊。尊者，因这事而说此经。
无戏论经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说无戏论经？
解答 - 尊者，是在拘萨罗国名为娑罗的婆罗门村，针对娑罗村的婆罗门居士们而说。尊者，许多外道让娑罗村的婆罗门居士们接受、学习他们各自的邪见。尊者，那些娑罗村的婆罗门居士们无法确立于任何一种见解。尊者，因这事而说此经。
问题 - 朋友，世尊在那里如何首先分别解说邪论和正论？


Vissajjanā – tatra bhante bhagavatā ‘‘santi gahapatayo eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti evamādinā paṭhamaṃ micchāvādo ca sammāvādo ca vibhajitvā pakāsito.

Pucchā – tattha āvuso bhagavatā micchāvādīnañca doso sammāvādīnañca guṇo kathaṃ vicāretvā pakāsito.

Vissajjanā – tattha bhante bhagavatā ‘‘tatra gahapatayo yete samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino natthi dinnaṃ natthi yiṭṭhaṃ natthi hutaṃ natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko’’ti evamādinā bhante micchāvādīnañca doso sammāvādīnañca guṇo bhagavatā vicāretvā pakāsito.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā viññuno purisapuggalassa paṭisañcikkhaṇā pakāsitā.

Vissajjanā – tatra gahapatayo viññū puriso iti paṭisañcikkhatīti evamādinā bhante tattha bhagavatā viññuno purisapuggalassa paṭisañcikkhaṇā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso bhagavatā aññesupi micchāvādasammāvādesu apaṇṇakapaṭipadā vicāretvā pakāsitā, taṃ saṅkhepato kathesi.

Vissajjanā – yatheva bhante paṭhame vāde, evameva kho bhante akiriyavādādīsu catūsu ca micchāvādesu dosaṃ kiriyavādādīsu ca catūsu sammāvādesu guṇaṃ, tattha ca viññuno purisassa paṭisañcikkhaṇākāraṃ dassetvā bhagavatā apaṇṇakapaṭipadā pakāsitā.

Ambalaṭṭhikarāhulovādasutta

Pucchā – ambalaṭṭhikarāhulovādasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantaṃ rāhulaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Mahārāhulovādasutta

Pucchā – mahārāhulovādasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ rāhulaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante rāhulo bhagavato ceva attano ca attabhāvasampattiṃ nissāya gehassitaṃ chandarāgaṃ uppādesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Cūḷamālukyasutta

Pucchā – cūḷamālukyasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ mālukyaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante mālukyaputto attano pavivittassa rahogatassa paṭisallīnassa cetaso parivitakkaṃ bhagavato ārocesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Mahāmālukyasutta

Pucchā – mahāmālukyasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – tasmiṃyeva bhante sāvatthiyaṃ āyasmantaṃ mahāmālukyaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Bhaddālisutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena bhaddālisuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ bhaddāliṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante bhaddāli bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


我来帮你翻译这段巴利文：
解答 - 尊者，世尊在那里首先这样分别解说邪论和正论说："居士们，有一些沙门婆罗门持这样的论点、这样的见解：'没有布施，没有供养，没有祭祀，没有善恶业的果报和异熟'"等等。
问题 - 朋友，世尊在那里如何考察并说明邪论者的过失和正论者的功德？
解答 - 尊者，世尊在那里这样考察并说明邪论者的过失和正论者的功德说："在这里，居士们，那些沙门婆罗门持这样的论点、这样的见解：'没有布施，没有供养，没有祭祀，没有善恶业的果报和异熟'"等等。
问题 - 朋友，世尊在那里如何说明智者的思考？
解答 - 尊者，世尊在那里以"在这里，居士们，智者如是思考"等方式说明智者的思考。
问题 - 朋友，世尊如何考察并说明其他邪论正论中的无戏论行道？请简要说明。
解答 - 尊者，如同第一种论点一样，世尊显示无作论等四种邪论的过失和作论等四种正论的功德，以及智者在此的思考方式，这样说明了无戏论行道。
庵婆林给罗睺罗的教诲经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁而说庵婆林给罗睺罗的教诲经？
解答 - 尊者，是在王舍城，针对罗睺罗尊者而说。
大罗睺罗教诲经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说大罗睺罗教诲经？
解答 - 尊者，是在舍卫城，针对罗睺罗尊者而说。尊者，罗睺罗尊者因自己和世尊的身相庄严而生起了世俗的贪爱。尊者，因这事而说此经。
小摩露枳经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说小摩露枳经？
解答 - 尊者，是在舍卫城，针对摩露枳子尊者而说。尊者，摩露枳子尊者向世尊报告了他独处静坐时心中的思惟。尊者，因这事而说此经。
大摩露枳经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说大摩露枳经？
解答 - 尊者，就在那舍卫城，针对大摩露枳子尊者而说。
跋陀利经
问题 - 那位...等等...完全觉悟者在何处、针对谁、因何事而说跋陀利经？
解答 - 尊者，是在舍卫城，针对跋陀利尊者而说。尊者，当世尊制定学处、比丘僧团受持学处时，跋陀利尊者表示不愿意。尊者，因这事而说此经。


Accayo maṃ bhante accagamā yathābālaṃ yathāmūḷhaṃ yathāakusalaṃ, yohaṃ bhagavatā sikkhāpade paññāpiyamāne bhikkhusaṅghe sikkhaṃ samādiyamāne anussāhaṃ pavedesiṃ, tassa me bhante bhagavā accayaṃ accayato paṭiggaṇhātu āyatiṃ saṃvarāya –

Pucchā – atha kho āvuso āyasmā bhaddāli bhagavantaṃ kīdisaṃ pañhaṃ pucchi, kathañcassa bhagavā taṃ vibhajitvā byākāsi.

Vissajjanā – atha kho bhante āyasmā bhaddāli ‘‘ko nu kho bhante hetu, ko paccayo, yena midhekaccaṃ bhikkhuṃ pasayu pasayu kāraṇaṃ karontī’’ti evamādinā bhagavantaṃ pañhaṃ apucchi. Bhagavā ca bhante ‘‘idha bhaddāli ekacco bhikkhu abhiṇhāpattiko hoti, āpattibahulo’’ evamādinā āyasmato bhaddālissa vibhajitvā byākāsi.

Pucchā – tadāpi kho āvuso āyasmā bhaddāli punapi bhagavantaṃ kīdisaṃ pañhaṃ pucchi, kathañcassa bhagavā tampi vibhajitvā byākāsi.

Vissajjanā – tadāpi bhante āyasmā bhaddāli ‘‘ko nu kho bhante hetu, ko paccayo, yena pubbe appatarāni ceva sikkhāpadāni ahesuṃ, bahutarā ca bhikkhū aññāya saṇḍahiṃsu. Ko pana bhante hetu, ko paccayo yena etarahi bahutarāni ceva sikkhāpadāni honti appatarā ca bhikkhū aññāya saṇḍahantī’’ti bhagavantaṃ punapi pañhaṃ apucchi. Bhagavā ca bhante ‘‘evametaṃ bhaddāli hoti, sattesu hāyamānesu saddhamme antaradhāyamāne bahutarāni honti appatarā ca bhikkhū aññāya saṇḍahantī’’ti, evamādinā āyasmato bhaddālissa vibhajitvā vibhajitvā byākatā.

Laṭukikopamasutta

Pucchā – laṭukikopamasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – aṅguttarāpesu bhante āpaṇe nāma aṅguttarāpānaṃ nigame āyasmantaṃ udāyiṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante udāyī bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘idha mayhaṃ bhante rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘bahūnaṃ vata no bhagavā dukkhadhammānaṃ apahattā, bahūnaṃ vata no bhagavā sukhadhammānaṃ upahattā, bahūnaṃ vata no bhagavā akusalānaṃ dhammānaṃ apahattā, bahūnaṃ vata no bhagavā kusalānaṃ dhammānaṃ upahattā’ti’’. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – atha kho āvuso bhagavā kīdisī upamāyo dassetvā bhikkhūnaṃ ovādaṃ adāsi.

Vissajjanā – atha kho bhante bhagavā laṭukikopamaṃ hatthināgopamaṃ daliddapurisopamaṃ gahapatikopamanti catasso upamāyo dassetvā bhikkhūnaṃ ovādamadāsi.

Pucchā – evañcāvuso bhagavā catūhi upamāhi bhikkhūnaṃ ovādaṃ datvā kathaṃ uttari dhammadesanaṃ pavaḍḍhesi.

Vissajjanā – evaṃ kho bhante bhagavā catūhi upamāhi bhikkhūnaṃ ovādaṃ datvā ‘‘cattāro me udāyi puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ’’nti evamādinā uttari bhikkhūnaṃ dhammakathaṃ pavaḍḍhesi.

Cātumasutta

Pucchā – cātumasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


我来 助你翻译这段巴利文：
"尊者，过失已经征服了我，如愚人、如痴人、如不善人，我在世尊制定学处、比丘僧团受持学处时表示不愿意。尊者，愿世尊接受我的过失为过失，为将来的防护 - "
问题 - 朋友，跋陀利尊者向世尊问了什么样的问题？世尊又如何分别解答他？
解答 - 尊者，跋陀利尊者以"尊者，是什么因、什么缘，使得这里某些比丘一再被处罚？"等方式向世尊提问。尊者，世尊以"跋陀利，这里某比丘常常犯戒、多犯戒"等方式分别解答跋陀利尊者。
问题 - 朋友，那时跋陀利尊者又向世尊问了什么样的问题？世尊又如何分别解答他？
解答 - 尊者，那时跋陀利尊者又向世尊提问说："尊者，是什么因、什么缘，从前学处较少而证悟的比丘较多？又是什么因、什么缘，现在学处较多而证悟的比丘较少？"世尊以"跋陀利，确实如此，当众生衰退、正法消失时，学处变多而证悟的比丘变少"等方式一一分别解答跋陀利尊者。
鹌鹑喻经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说鹌鹑喻经？
解答 - 尊者，是在昂古塔拉帕国名为阿帕纳的昂古塔拉帕人的城镇，针对优陀夷尊者而说。尊者，优陀夷来到世尊处如是说："尊者，当我独处静坐时，心中生起这样的思惟：'世尊实已为我们去除许多苦法，世尊实已为我们带来许多乐法，世尊实已为我们去除许多不善法，世尊实已为我们带来许多善法。'"尊者，因这事而说此经。
问题 - 朋友，世尊用什么样的譬喻给比丘们教诫？
解答 - 尊者，世尊显示鹌鹑的譬喻、大象的譬喻、贫人的譬喻、居士的譬喻等四个譬喻给比丘们教诫。
问题 - 朋友，世尊用四个譬喻给比丘们教诫后，如何进一步开示法？
解答 - 尊者，世尊用四个譬喻给比丘们教诫后，以"优陀夷，有四种人存在于世间"等方式进一步为比丘们增广法的开示。
周摩经
问题 - 朋友，世尊在何处、针对谁、因何事而说周摩经？


Vissajjanā – cātumāyaṃ bhante āyasmantānaṃ sāriputtamoggalānattherānaṃ saddhivihārike adhunā pabbajite sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ. Sāriputtamoggallānappamukhāni bhante pañcamattāni bhikkhusatāni cātumaṃ anuppattāni honti bhagavantaṃ dassanāya, te ca āgantukā bhikkhū nevāsikehi bhikkhūhi saddhiṃ paṭisammodamānā senāsanāni paññāpayamānā pattacīvarāni paṭisāmayamānā uccāsaddā mahāsaddā ahesuṃ. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavā bhikkhūnaṃ ovādaṃ adāsi.

Vissajjanā – cattārimāni bhikkhave bhayāni udakorohante pātikaṅkhitabbānīti evamādinā bhante bhagavā tattha bhikkhūnaṃ ovādaṃ adāsi.

Naḷakapānasutta

Pucchā – naḷakapānasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – naḷakapāne bhante anuruddhattherappamukhe sambahule abhiññāte abhiññāte kulaputte ārabbha bhāsitaṃ.

Goliyānisutta

Pucchā – goliyānisuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante āyasmantaṃ goliyāniṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ. Āyasmā bhante goliyāni āraññiko padasamācāro saṅghamajjhe osaṭo hoti kenacideva karaṇīyena, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Kīṭāgirisutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena kīṭāgirisuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kāsīsu bhante kīṭāgirismiṃ kāsīnaṃ nigame assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ. Assajipunabbasukā bhante bhikkhū bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamānā evamāhaṃsu ‘‘mayaṃ kho āvuso sāyañceva bhuñjāma pāto ca divā ca vikāle, te mayaṃ sāyañceva bhuñjamānā pāto ca divā ca vikāle appābādhatañca sañjānāma appātaṅkatañca lahuṭṭhānañca balañca phāsuvihārañca, te mayaṃ kiṃ sandiṭṭhikaṃ hitvā kālikaṃ anudhāvissāma, sāyañceva mayaṃ bhuñjissāma pāto ca divā ca vikāle’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Tevijjavacchasutta

Pucchā – tevijjavacchasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante vacchagottaṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Vacchagotto bhante paribbājako bhagavantaṃ etadavoca ‘‘sutaṃ me bhante samaṇo gotamo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti, carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhita’’nti. Ye te bhante evamāhaṃsu ‘‘samaṇo gotamo sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti, carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhita’’nti. Kacci te bhante bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti, na ca koci sahadhammiko vādānuvādo gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Aggivacchasutta

Pucchā – aggivacchasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


让我为您逐段翻译这段巴利文:
答. 尊者，这是针对舍利弗、目犍连长老的弟子们，新出家的众多比丘而说的。尊者，以舍利弗、目犍连为首的约五百位比丘来到遮图玛城想要见世尊，那些来访的比丘与常住的比丘们互相问候，在安排住处，整理衣钵时发出很大的声响。是在这种情况下所说的。
问. 贤友，世尊在那里是如何教诫比丘们的？
答. 尊者，世尊以"诸比丘，入水时当预期这四种危险"等语教诫比丘们。
那罗卡巴那经
问. 贤友，世尊在何处对谁说那罗卡巴那经？
答. 尊者，是在那罗卡巴那，针对以阿那律长老为首的众多著名善男子而说。
瞿利耶尼经
问. 贤友，瞿利耶尼经是在何处、针对谁、因何事由谁所说？
答. 尊者，是在王舍城（现在的拉杰吉尔），由法将舍利弗长老针对尊者瞿利耶尼而说。尊者，瞿利耶尼是林居者，因某事来到僧团中，是在这种情况下所说。
吉达山经
问. 贤友，等正觉者在何处、针对谁、因何事说吉达山经？
答. 尊者，是在迦尸国的吉达山聚落，针对阿说示、补那婆修比丘而说。尊者，当其他比丘如法劝告阿说示、补那婆修比丘时，他们这样说："贤友，我们晚上、早上、白天、非时都进食，我们这样晚上、早上、白天、非时进食时，感觉少病、少恼、身轻安、有力气、安乐住。为什么要舍弃眼前的利益而追求将来的利益呢？我们要继续晚上、早上、白天、非时进食。"是在这种情况下所说。
三明婆蹉经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说三明婆蹉经？
答. 尊者，是在毗舍离（现在的吠舍利），针对婆蹉种游行者而说。尊者，婆蹉种游行者对世尊这样说："我听说沙门乔达摩自称是一切知者、一切见者，主张具有无余的知见，说'无论我行走、站立、睡眠、觉醒，智见常常现前'。尊者，那些这样说'沙门乔达摩是一切知者、一切见者，主张具有无余的知见，说无论我行走、站立、睡眠、觉醒，智见常常现前'的人，他们是否如实说世尊之语，没有以不实诽谤世尊，是否如法解说正法，是否会招致任何如法的诃责？"是在这种情况下所说。
火婆蹉经
问. 贤友，火婆蹉经是在何处、针对谁、因何事而说？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante vacchagottaṃ paribbājakaṃ bhāsitaṃ. Vacchagotto bhante paribbājako bhagavantaṃ upasaṅkamitvā ‘‘kiṃ nu kho bho gotama ‘sassato loko idameva saccaṃ moghamañña’nti evaṃdiṭṭhi bhavaṃ gotamo’’ti evamādikaṃ pañhaṃ apucchi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Mahāvacchasutta

Pucchā – mahāvacchasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante vacchagottaṃyeva paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Vacchagotto bhante paribbājako bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘dīgharattāhaṃ bhotā gotamena sahakathī, sādhu me bhavaṃ gotamo saṃkhittena kusalākusalaṃ desetū’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – evaṃ vutte kho āvuso vacchagotto paribbājako imasmiṃ dhammavinaye pasanno hutvā kīdisaṃ pasannākāraṃ akāsi, kathañcassa dhammābhisamayo ahosi.

Vissajjanā – evaṃ vutte bhante vacchagotto paribbājako ‘‘sace hi bho gotama imaṃ dhammaṃ bhavaṃyeva gotamo ārādhako abhavissa, no ca kho bhikkhū ārādhakā abhavissaṃsu, evamidaṃ brahmacariyaṃ aparipūraṃ abhavissa tenaṅgenā’’ti evamādinā imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi. Yāva arahattañcassa dhammābhisamayo ahosi.

Dīghanakhasutta

Pucchā – dīghanakhasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante dīghanakhaṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Dīghanakho bhante paribbājako bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘ahañhi bho gotama evaṃvādī evaṃdiṭṭhi sabbaṃ me nakkhamatī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – imasmiṃ ca panāvuso veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne kesaṃ puggalānaṃ visesādhigamo ahosi.

Vissajjanā – imasmiñca pana bhante veyyākaraṇasmiṃ bhaññamāne āyasmato sāriputtassa anupādāya āsavehi cittaṃ vimucci, dīghanakhassa pana paribbājakassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi yaṃkiñci samudayadhammaṃ, sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.

Māgaṇḍiyasutta

Pucchā – māgaṇḍiyasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kurūsu bhante kammāsadhamme nāma kurūnaṃ nigame bhāradvāja gottassa brāhmaṇassa agyāgāre tiṇasanthārake māgaṇḍiyaṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Māgaṇḍiyo bhante paribbājako bhagavantaṃ ‘‘bhūnahu samaṇo gotamo’’ti vadesi, tasmiṃ bhante vaṭṭhusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso bhagavā tattha māgaṇḍiyassa paribbājakassa samanuyuñjitvā samanuyuñjitvā dhammaṃ desesi.

Vissajjanā – ‘‘cakkhuṃ kho māgaṇḍiya rūpārataṃ rūpasammuditaṃ, taṃ tathāgatassa dantaṃ guttaṃ rakkhitaṃ saṃvutaṃ, tassa ca saṃvarāya dhammaṃ desetī’’ti evamādinā bhante tattha bhagavā māgaṇḍiyassa paribbājakassa samanuyuñjitvā samanuyuñjitvā dhammaṃ desesi.

Pucchā – evaṃ kho āvuso māgaṇḍiyena paribbājakena ‘‘nakiñci bho gotamā’’ti yathābhūtaṃ paṭissute kathaṃ bhagavā attanopi na kiñci kenacipi vattabbataṃ pakāsesi.


答. 尊者，是在舍卫城（现在的沙赫特—马赫特），针对婆蹉种游行者而说。尊者，婆蹉种游行者来到世尊处问道："尊者乔达摩，是否持有'世界是常恒，唯此为真，余皆虚妄'这样的见解？"等等问题。是在这种情况下所说。
大婆蹉经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说大婆蹉经？
答. 尊者，是在王舍城（现在的拉杰吉尔），也是针对婆蹉种游行者而说。尊者，婆蹉种游行者来到世尊处这样说："我与尊者乔达摩谈话已久，请尊者乔达摩为我简要开示善与不善。"是在这种情况下所说。
问. 贤友，当如是说时，婆蹉种游行者对此法律生起信心后，表现出怎样的信心表现，他如何证悟法义？
答. 尊者，当如是说时，婆蹉种游行者说："若尊者乔达摩独自成就此法，而诸比丘们不能成就，如此此梵行就会因这方面而不圆满"等等，表现出对此法律的信心。他的法证悟达到阿罗汉果。
长爪经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说长爪经？
答. 尊者，是在王舍城，针对长爪游行者而说。尊者，长爪游行者来到世尊处这样说："尊者乔达摩，我持这样的论点，这样的见解：我什么都不接受。"是在这种情况下所说。
问. 贤友，当说这开示时，哪些人获得殊胜证悟？
答. 尊者，当说这开示时，尊者舍利弗的心无取著而从诸漏解脱，而长爪游行者就在那座位上生起远尘离垢的法眼："凡是集起之法，都是灭尽之法。"
摩犍提经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说摩犍提经？
答. 尊者，是在俱卢国的剑磨瑟昙城，在婆罗豆婆遮种婆罗门的火堂草席上，针对摩犍提游行者而说。尊者，摩犍提游行者说世尊是"破坏者"，是在这种情况下所说。
问. 贤友，世尊在那里如何反复追问摩犍提游行者并为他说法？
答. 尊者，世尊以"摩犍提，眼喜爱色、愉悦色，如来已调伏它、守护它、保护它、防护它，为了防护它而说法"等等，这样反复追问摩犍提游行者并为他说法。
问. 贤友，当摩犍提游行者如实承认"尊者乔达摩，无所有"时，世尊如何显示自己也不能被任何人说是任何东西？


Vissajjanā – evaṃ kho bhante māgaṇḍiyena paribbājakena nakiñci bhogotamāti yathābhūtaṃ paṭissute ‘‘ahaṃ kho pana māgaṇḍiya pubbe agāriyabhūto samāno pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresiṃ cakkhuviññeyyahi rūpehi iṭṭhehi manāpehi piyarūpehi kāmūpasaṃhitehi rajanīyehī’’ti evamādinā bhagavā attanopi na kiñci kenacipi vattabbataṃ pakāsesi.

Pucchā – imasmiṃ sutte pariyosānapucchaṃ pucchissāmi imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā māgaṇḍiyo paribbājako imasmiṃ dhammavinaye pasanno hutvā kīdisaṃ pasannākāramakāsi.

Vissajjanā – imaṃ ca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā māgaṇḍiyo paribbājako ‘abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotamā’’ti evamādinā imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi.

Sandakasutta

Pucchā – sandakasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosambiyaṃ bhante sandakaṃ paribbājakaṃ ārabbha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ. Sandako bhante paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca ‘‘sādhuvata bhavantaṃyeva ānandaṃ paṭibhātu sake ācariya ke dhammikathā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha cattāro abrahmacariyavāsā āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena vicāretvā pakāsitā.

Vissajjanā – idha sandaka ekacco satthā evaṃvādī hoti evaṃdiṭṭhi natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃvipāko, natthi ayaṃloko, natthi paroloko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikāti

Evamādinā bhante tattha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena cattāro abrahmacariyavāsā vicāretvā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha cattāri anassāsikāni brahmacariyāni āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena vicāretvā pakāsitāni.

Vissajjanā – idha sandaka ekacco satthā sabbaññū sabbadassāvī aparisesaṃ ñāṇadassanaṃ paṭijānāti ‘‘carato ca me tiṭṭhato ca suttassa ca jāgarassa ca satataṃ samitaṃ ñāṇadassanaṃ paccupaṭṭhita’’nti evamādinā bhante tattha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena cattāri anassāsikāni brahmacariyāni vibhajitvā pakāsitāni.

Pucchā – atha

Kho āvuso sandako paribbājako āyasmantaṃ ānandattheraṃ kathaṃ pucchi, tathañcassāyasmānandatthero byākāsi.

Vissajjanā – atha kho bhante sandako paribbājako ‘‘so pana bho ānanda satthā kiṃvādī kiṃ akkhāyī’’ti evamādinā āyasmantaṃ ānandattheraṃ pucchi, āyasmā ca bhante ānandatthero ‘‘idha sandaka tathāgato loke uppajjati arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno’’ti evamādinā sandakassa paribbājakassa vibhajitvā vibhajitvā byākāsi.

Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā sandako paribbājako imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi.

Vissajjanā – imañca bhante dhammadesanaṃ sutvā sandako paribbājako ‘‘acchariyaṃ bho ānanda, abbhutaṃ bho ānanda, na ca nāma sadhammokkaṃsanā bhavissati, na paradhammavambhanā, āyatane ca dhammadesanā, tāva bahukā ca niyyātāro paññāyissantī’’ti evamādinā imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi.


答. 尊者，当摩犍提**者如实承认"尊者乔达摩，无所有"时，世尊以"摩犍提，我过去作在家人时，具足享受五种欲乐，以眼识别可意的、可爱的、悦意的、与欲相应的、诱人的色"等等，显示自己也不能被任何人说是任何东西。
问. 我将问这经的结尾问题：贤友，听了这法教后，摩犍提**者对此法律生起信心时，表现出怎样的信心表现？
答. 尊者，听了这法教后，摩犍提**者以"太妙了，尊者乔达摩！太妙了，尊者乔达摩！"等等，表现出对此法律的信心。
桑达迦经
问. 贤友，桑达迦经是在何处、针对谁、因何事由谁所说？
答. 尊者，是在拘睒弥城，由法藏师阿难长老针对桑达迦者而说。尊者，桑达迦者对尊者阿难这样说："善哉！请尊者阿难以自己老师的教法为我们说法。"是在这种情况下所说。
问. 贤友，在那里法藏师阿难长老如何考察并开示四种非梵行住处？
答. 尊者，"桑达迦，这里某位导师持这样的论点，这样的见解：'没有布施，没有供养，没有祭祀，没有善恶业的果报，没有此世，没有他世，没有母亲，没有父亲，没有化生的众生'"等等，这样法藏师阿难长老考察并开示四种非梵行住处。
问. 贤友，在那里法藏师阿难长老如何考察并开示四种不安稳的梵行？
答. 尊者，"桑达迦，这里某位导师自称是一切知者、一切见者，声称具有无余的知见：'无论我行走、站立、睡眠、觉醒，智见常常现前'"等等，这样法藏师阿难长老分别开示四种不安稳的梵行。
问. 然后贤友，桑达迦**者如何问尊者阿难长老，尊者阿难长老又如何回答他？
答. 尊者，然后桑达迦者以"尊者阿难，那位导师主张什么，宣说什么"等语问尊者阿难长老，尊者阿难长老以"桑达迦，如来出现于世，是阿罗汉、正等正觉、明行具足者"等等，为桑达迦者详细分别解说。
问. 贤友，听了这法教后，桑达迦**者对此法律生起信心时，表现出怎样的信心表现？
答. 尊者，听了这法教后，桑达迦**者以"希有啊，尊者阿难！未曾有啊，尊者阿难！既不抬高自己的教法，也不贬低他人的教法，而是依处说法，如此多的出离者将会出现"等等，表现出对此法律的信心。


Mahāsakuludāyīsutta

Pucchā – mahāsakuludāyisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante sakuludāyiṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Sakuludāyī bhante paribbājako purimāni divasāni purimatarāni kotūhalasālāyaṃ nānātitthiyānaṃ samaṇabrāhmaṇānaṃ yāvatako ahosi bhagavantañca cha ca satthāro ārabbha kathāsallāpo, taṃ sabbaṃ bhagavato ārocesi. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Samaṇamuṇḍikasutta

Pucchā – samaṇamuṇḍikasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante uggāhamāna paribbājakaṃ samaṇamuṇḍikāputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Uggāhamāno bhante paribbājako samaṇamuṇḍikāputto pañcakaṅgaṃ tapatiṃ etadavoca ‘‘catūhi kho ahaṃ gahapati dhammehi samannāgataṃ purisapuggalaṃ paññapemi sampannakusalaṃ paramakusalaṃ uttamapattipattaṃ samaṇaṃ ayojjha’’nti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Cūḷasakuludāyīsutta

Pucchā – cūḷasakuludāyīsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante sakuludāyiṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ, sakuludāyī bhante paribbājako bhagavantaṃ etadavoca ‘‘yadāhaṃ bhante imaṃ parisaṃ anupasaṅkanto homi, athāyaṃ parisā anekavihitaṃ tiracchānakathaṃ kathenti nisinnā hoti. Yadā ca kho ahaṃ bhante imaṃ parisaṃ upasaṅkamanto homi, athāyaṃ parisā mamaññeva mukhaṃ ullokentī nisinnā hoti ‘yaṃ no samaṇo udāyī dhammaṃ bhāsissati, taṃ sossāmā’ti, yadā pana bhante bhagavā imaṃ parisaṃ upasaṅkanto hoti, athāhañceva ayañca parisā bhagavato mukhaṃ ullokentā nisinnā homa yaṃ no bhagavā dhammaṃ bhāsissati, taṃ sossāmā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vekhanasasutta

Pucchā – vekhanasasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante vekhanasaṃ paribbājakaṃ ārabbha bhāsitaṃ, vekhanaso bhante paribbājako bhagavato santike udānaṃ udānesi ‘‘ayaṃ paramo vaṇṇo ayaṃ paramo vaṇṇo’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Ghaṭikārasutta

Pucchā – ghaṭikārasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosalesu bhante ghaṭikārassa kumbhakārassa gharavatthupadese āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Bhagavā bhante tasmiṃ bhūmipadese sitaṃ pātvākāsi, āyasmā ca ānando bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho bhante hetu ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Raṭṭhapālasutta

Pucchā – raṭṭhapālasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kurūsu bhante rājānaṃ korabyaṃ ārabbha āyasmatā raṭṭhapālattherena bhāsitaṃ. Rājā bhante korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca ‘‘cattārimāni bho raṭṭhapāla pārijuññāni, yehi pārijuññehi samannāgatā idhekacce kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anāgāriyaṃ pabbajantī’’ti evamādikaṃ vacanaṃ avoca, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


大萨俱罗优陀夷经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说大萨俱罗优陀夷经？
答. 尊者，是在王舍城（现在的拉杰吉尔），针对萨俱罗优陀夷游行者而说。尊者，萨俱罗优陀夷游行者将前几天在论议堂中各种外道沙门、婆罗门关于世尊和六位导师的谈话全部告诉了世尊。是在这种情况下所说。
沙门文祁子经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说沙门文祁子经？
答. 尊者，是在舍卫城（现在的沙赫特—马赫特），针对优伽诃摩那游行者沙门文祁子而说。尊者，优伽诃摩那游行者沙门文祁子对五支木匠这样说："居士，我宣称具足四法的人是圆满善巧、最上善巧、达到最上成就、不可战胜的沙门。"是在这种情况下所说。
小萨俱罗优陀夷经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说小萨俱罗优陀夷经？
答. 尊者，是在王舍城，针对萨俱罗优陀夷游行者而说。尊者，萨俱罗优陀夷游行者对世尊这样说："尊者，当我不在这会众中时，这会众就坐着谈论各种畜生论。但当我来到这会众中时，这会众就坐着仰望着我的脸说'让我们听沙门优陀夷要说的法。'而当世尊来到这会众中时，我和这会众都坐着仰望着世尊的脸说'让我们听世尊要说的法。'"是在这种情况下所说。
毗伽那娑经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说毗伽那娑经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对毗伽那娑游行者而说。尊者，毗伽那娑游行者在世尊前自说："这是最上色，这是最上色。"是在这种情况下所说。
伽提迦罗经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说伽提迦罗经？
答. 尊者，是在拘萨罗国，在伽提迦罗陶师的住处地点，针对尊者阿难而说。尊者，世尊在那地点现微笑，尊者阿难就对世尊说："尊者，什么因什么缘使世尊现微笑？如来不会无因现微笑。"是在这种情况下所说。
拉达帕罗经
问. 贤友，在何处、针对谁、因何事由谁说拉达帕罗经？
答. 尊者，是在俱卢国，由尊者拉达帕罗长老针对俱卢王而说。尊者，俱卢王对尊者拉达帕罗这样说："拉达帕罗贤者，这里有些人具足四种衰退，因为这些衰退，他们才剃除须发，披着袈裟衣，从在家出家，进入无家的生活。"等等话，是在这种情况下所说。


Pucchā – atha kho āvuso āyasmā raṭṭhapālatthero rañño korabyassa kathaṃ paṭhamaṃ dhammuddesaṃ vitthāretvā pakāsesi.

Vissajjanā – atha kho bhante āyasmā raṭṭhapālatthero ‘‘taṃ kiṃ maññasi mahārāja tvaṃ vīsativassuddesikopi paṇṇavīsativassuddesikopi hatthismimpi katāvī assasmimpi katāvī rathasmimpi katāvī dhanusmimpi katāvī tharusmimpi katāvī ūrubalī bāhubalī alamatto saṅgāmāvacaro’’ti evamādinā paṭhamaṃ dhammuddesaṃ vitthāretvā pakāsesi.

Pucchā – kathaṃ panāvuso āyasmā raṭṭhapālatthero rañño korabyassa dutiyampi dhammuddesaṃ vitthāretvā pakāsesi.

Vissajjanā – ‘‘taṃ kiṃ maññasi mahārāja, atthi te koci anusāyiko ābādho’’ti evamādinā bhante āyasmā raṭṭhapālo rañño korabyassa dutiyaṃ dhammuddesaṃ vitthāretvā pakāsesi.

Pucchā – kathaṃ panāvuso āyasmā raṭṭhapālatthero rañño korabyassa tatiyampi dhammuddesaṃ vitthāretvā pakāsesi.

Vissajjanā – ‘‘taṃ kiṃ maññasi mahārāja, yathā tvaṃ etarahi pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāresi, lacchasi tvaṃ paratthāpi evamevāhaṃ imeheva pañcahi kāmaguṇehi samappito samaṅgībhūto paricāremī’’ti evamādinā bhante āyasmā raṭṭhapālo rañño korabyassa tatiyaṃ dhammuddesaṃ vitthāretvā pakāsesi.

Pucchā – catutthampi kho āvuso dhammuddesaṃ āyasmā raṭṭhapālatthero rañño korabyassa kathaṃ vitthāretvā pakāsesi.

Vissajjanā – ‘‘taṃ kiṃ maññasi mahārāja, phītaṃ kuruṃ ajjhāvasasī’’ti evamādinā bhante āyasmā raṭṭhapālatthero rañño korabyassa catutthaṃ dhammuddesaṃ vitthāretvā pakāsesi.

Maghadevasutta

Pucchā – maghadevasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – mithilāyaṃ bhante maghadevaambavane āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Bhagavā bhante aññatarasmiṃ padese sitaṃ pātvākāsi, āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ko nu kho bhante ko paccayo bhagavato sitassa pātukammāya, na akāraṇena tathāgatā sitaṃ pātukarontī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Madhurasutta

Pucchā – madhurasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – madhurāyaṃ bhante rājānaṃ mādhuraṃ avantiputtaṃ ārabbha āyasmatā mahākaccānattherena bhāsitaṃ, rājā bhante mādhuro avantiputto āyasmantaṃ mahākaccānaṃ etadavoca ‘‘brahmaṇā bho kaccāna evamāhaṃsu brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo. Brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sujjhanti , no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādāti. Idha bhavaṃ kaccāno kimakkhāyī’’ti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Bodhirājakumārasutta

Pucchā – bodhirājakumārasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – bhaggesu bhante susumāragire bodhiṃ rājakumāraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Bodhi bhante rājakumāro bhagavantaṃ etadavoca ‘‘mayaṃ kho bhante evaṃ hoti. Na kho sukhena sukhaṃ adhigantabbaṃ, dukkhena kho sukhaṃ adhigantabba’’nti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – evaṃ vutte kho āvuso bodhi rājakumāro bhagavantaṃ kathaṃ pucchi, kathañcassa bhagavā byākāsi.


问. 贤友，然后尊者拉达帕罗长老如何为俱卢王详细开示第一个法要？
答. 尊者，尊者拉达帕罗长老以"大王，你认为如何？你二十岁或二十五岁时，精通象技、马技、车技、弓技、剑技，大腿有力、手臂有力，适于作战，是战场勇士"等等，详细开示第一个法要。
问. 贤友，尊者拉达帕罗长老又如何为俱卢王详细开示第二个法要？
答. 尊者，尊者拉达帕罗以"大王，你认为如何？你有什么经常性的病痛吗？"等等，为俱卢王详细开示第二个法要。
问. 贤友，尊者拉达帕罗长老又如何为俱卢王详细开示第三个法要？
答. 尊者，尊者拉达帕罗以"大王，你认为如何？如同你现在充分享受着五种欲乐，来世你也能得到'我要同样充分享受这五种欲乐'吗？"等等，为俱卢王详细开示第三个法要。
问. 贤友，尊者拉达帕罗长老又如何为俱卢王详细开示第四个法要？
答. 尊者，尊者拉达帕罗以"大王，你认为如何？你统治着富庶的俱卢国"等等，为俱卢王详细开示第四个法要。
摩柯提婆经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说摩柯提婆经？
答. 尊者，是在弥梯罗城摩柯提婆芒果园，针对尊者阿难而说。尊者，世尊在某处现微笑，尊者阿难对世尊说："尊者，什么因什么缘使世尊现微笑？如来不会无因现微笑。"是在这种情况下所说。
摩偷罗经
问. 贤友，在何处、针对谁、因何事由谁说摩偷罗经？
答. 尊者，是在摩偷罗城，由尊者大迦旃延长老针对阿槃提之子摩偷罗王而说。尊者，阿槃提之子摩偷罗王对尊者大迦旃延这样说："迦旃延贤者，婆罗门们这样说：'婆罗门是最优种姓，其他种姓低劣。婆罗门是白种姓，其他种姓是黑种姓。只有婆罗门才能清净，非婆罗门不能清净。婆罗门是梵天之子，从梵天口中生，从梵天生，由梵天造，是梵天的继承人。'对此尊者迦旃延说什么？"是在这种情况下所说。
菩提王子经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说菩提王子经？
答. 尊者，是在跋祇国的修摩揭罗城，针对菩提王子而说。尊者，菩提王子对世尊这样说："我们这样认为：'不能以乐获得乐，要以苦获得乐。'"是在这种情况下所说。
问. 贤友，如是说时，菩提王子如何问世尊，世尊又如何回答他？


Vissajjanā – evaṃ vutte bhante bodhirājakumāro bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kīva cirena nu kho bhante bhikkhu tathāgataṃ vināyakaṃ labhamāno yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihareyyā’’ti, bhagavā ca bhante ‘‘tena hi rājakumāra taṃyevettha paṭipucchissāmi, yathā te khameyya, tathā naṃ byākareyyāsī’’ti, evamādinā vibhajitvā byākāsi.

Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā bodhirājakumāro imissaṃ dhammadesanāyaṃ pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi.

Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā bodhirājakumāro ‘‘aho buddho aho dhammo aho dhammassa svākkhātatā, yatra hi nāma sāyamanusiṭṭho, pāto visesaṃ adhigamissati, pātamanusiṭṭho sāyaṃ visesaṃ adhigamissatī’’ti evamādinā imissaṃ dhammadesanāyaṃ pasanno pasannākāramakāsi.

Aṅgulimālasutta

Pucchā – aṅgulimālasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ aṅgulimālattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Āyasmā bhante aṅgulimālatthero bhagavantaṃ etadavoca ‘‘idhāhaṃ bhante pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisiṃ, addasaṃ kho ahaṃ bhante sāvatthiyaṃ sapadānaṃ piṇḍāya caramāno aññataraṃ itthiṃ mūḷhagabbhaṃ vighātagabbhaṃ disvāna mayhaṃ etadahosi ‘‘kilissanti vata bho sattā, kilissanti vata bho sattā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Piyajātikasutta

Pucchā – piyajātikasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ gahapatiṃ ārabbha bhāsitaṃ, sāvatthiyaṃ bhante aññatarassa gahapatissa ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato hoti, tassa kālaṃ kiriyāya neva kammantā paṭibhanti, na bhattaṃ paṭibhāti, so āḷāhanaṃ gantvā kandati ‘‘kahaṃ ekaputtaka kahaṃ ekaputtakā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Bāhitikasutta

Pucchā – bāhitika suttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante rājānaṃ pasenadiṃ kosalaṃ ārabbha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ. Rājā bhante pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca ‘‘kiṃ nu kho bhante ānanda sobhagavā tathārūpaṃ kāyasamācāraṃ samācareyya, yvassa kāyasamācāro opārambho samaṇehi brāhmaṇehī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Dhammacetiyasutta

Pucchā – dhammacetiyasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kena saddhiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante medāḷupe nāma sakyānaṃ nigame raññā pasenadinā kosalena saddhiṃ bhāsitaṃ.

Kaṇṇakatthalasutta

Pucchā – kaṇṇakatthalasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kena saddhiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – uruññāyaṃ bhante kaṇṇakatthale migadāye raññā pasenadinā kosalena saddhiṃ bhāsitaṃ.

Brahmāyusutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena brahmāyusuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


答. 尊者，如是说时，菩提王子对世尊这样说："尊者，如果比丘得到如来为导师，需要多长时间才能在现法中以自己的智慧证知、成就并安住于那些善男子正确地从在家出家进入无家生活所追求的无上梵行的终极目标？"世尊以"那么王子，我要反问你这个问题，你觉得如何就如何回答"等等，详细解答。
问. 贤友，听了这法教后，菩提王子对此法教生起信心时，表现出怎样的信心表现？
答. 尊者，听了这法教后，菩提王子以"啊，佛陀！啊，正法！啊，正法善说！在此教法中，傍晚受教导的人将在早晨证得殊胜，早晨受教导的人将在傍晚证得殊胜"等等，表现出对此法教的信心。
指鬘经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说指鬘经？
答. 尊者，是在舍卫城（现在的沙赫特—马赫特），针对尊者指鬘长老而说。尊者，尊者指鬘长老对世尊这样说："尊者，我在上午时分，穿好衣服，拿着钵和衣进入舍卫城乞食。我在舍卫城次第乞食时，看见一位难产的妇女，生产艰难，见此我想：'众生确实受苦啊，众生确实受苦啊。'"是在这种情况下所说。
爱生经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说爱生经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对某位居士而说。尊者，舍卫城某位居士唯一的、可爱可意的儿子去世了，因其死亡，他不能工作，不能进食，他去火葬场哭泣说："唯一的儿子在哪里？唯一的儿子在哪里？"是在这种情况下所说。
外衣经
问. 贤友，在何处、针对谁、因何事由谁说外衣经？
答. 尊者，是在舍卫城，由法藏师阿难长老针对拘萨罗国波斯匿王而说。尊者，拘萨罗国波斯匿王对尊者阿难这样说："尊者阿难，世尊会否从事那种身行，那种身行会受到沙门婆罗门的指责？"是在这种情况下所说。
法塔经
问. 贤友，世尊在何处与谁说法塔经？
答. 尊者，是在释迦族的美德罗波聚落，与拘萨罗国波斯匿王一起说。
乾陀迦陀罗经
问. 贤友，世尊在何处与谁说乾陀迦陀罗经？
答. 尊者，是在郁琉尼亚的乾陀迦陀罗鹿野苑，与拘萨罗国波斯匿王一起说。
梵摩经
问. 贤友，等正觉者在何处、针对谁、因何事说梵摩经？


Vissajjanā – videhesu bhante mithilāyaṃ maghadevaambavane brahmāyuṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Brahmāyu bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā aṭṭhapañhāni pucchi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – tattha āvuso uttaro māṇavo kathaṃ bhagavato dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatataṃ attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Vissajjanā – tattha bhante uttaro māṇavo ‘‘suppatiṭṭhitapādo kho pana so bhavaṃ gotamo, idampi tassa bhoto gotamassa mahāpurisassa mahāpurisalakkhaṇaṃ bhavatī’’ti evamādinā bhagavato dvattiṃsamahāpurisalakkhaṇehi samannāgatataṃ attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Pucchā – aparampi āvuso uttaro māṇavo bhagavato gamanakāle kīdisaṃ pāsādikaṃ ākāraṃ disvā ca sallakkhetvā ca attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Vissajjanā – aparampi bhante uttaro māṇavo bhagavato gamanakāle paṭhamaṃ dakkhiṇaṃ pāduddharaṇādikaṃ ākāraṃ disvā ca sallakkhetvā ca attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Pucchā – aparampi āvuso uttaro māṇavo bhagavato antaragharaṃ pavisanakāle kīdisaṃ pāsādikaṃ ākāraṃ disvā ca sallakkhetvā ca attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Vissajjanā – aparampi bhante uttaro māṇavo bhagavato antaragharaṃ pavisanakāle na kāyassa unnamanādikaṃ pāsādikaṃ disvā ca sallakkhetvā ca attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Pucchā – aparampi āvuso uttaro māṇavo bhagavato bhojanakāle kīdisaṃ pāsādikaṃ ākāraṃ disvā ca sallakkhetvā ca attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Vissajjanā – aparampi bhante uttaro māṇavo bhagavato bhojanakāle pattodakādikaṃ paṭiggahaṇādikāle na pattassa unnamanādikaṃ bhagavato pāsādikaṃ ākāraṃ disvā ca sallakkhetvā ca attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Pucchā – aparampi āvuso uttaro māṇavo bhagavato bhuttāvikāle kīdisaṃ pāsādikaṃ ākāraṃ disvā ca sallakkhetvā ca attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Vissajjanā – aparampi bhante uttaro māṇavo bhagavato bhuttāvikāle pattodanādikaṃ paṭiggaṇhādikāle na pattassa unnamanādikaṃ pāsādikaṃ ākāraṃ disvā ca sallakkhetvā ca attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Pucchā – aparampi āvuso uttaro māṇavo bhagavato cīvaradhāraṇe ca ārāmagatakāle ca dhammadesanākāle ca sabbairiyāpathesu ca kīdisaṃ pāsādikaṃ ākāraṃ disvā ca sallakkhetvā ca attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Vissajjanā – aparampi bhante uttaro māṇavo bhagavato cīvaradhāraṇakāle ca ārāmagatakāle ca sabbesu ca iriyāpathesu na accukkaṭṭhādikaṃ pāsādikaṃ ākāraṃ disvā ca sallakkhetvā ca attano ācariyassa brahmāyussa brāhmaṇassa sampaṭivedesi.

Pucchā – kathañcāvuso brahmāyu brahmaṇo bhagavantaṃ pucchi, kathañcassa bhagavā byākāsi.


答. 尊者，是在毗提诃国的弥梯罗城摩柯提婆芒果园，针对梵摩婆罗门而说。尊者，梵摩婆罗门来到世尊处问了八个问题，是在这种情况下所说。
问. 贤友，在那里优多罗学童如何向他的老师梵摩婆罗门说明世尊具足三十二大人相？
答. 尊者，优多罗学童以"尊者乔达摩是足下平稳立地者，这是尊者乔达摩大人的大人相"等等，向他的老师梵摩婆罗门说明世尊具足三十二大人相。
问. 贤友，优多罗学童又看到并观察到世尊行走时有怎样的端庄姿态，并向他的老师梵摩婆罗门说明？
答. 尊者，优多罗学童看到并观察到世尊行走时先抬右足等姿态，并向他的老师梵摩婆罗门说明。
问. 贤友，优多罗学童又看到并观察到世尊进入住处时有怎样的端庄姿态，并向他的老师梵摩婆罗门说明？
答. 尊者，优多罗学童看到并观察到世尊进入住处时身体不上下摆动等端庄姿态，并向他的老师梵摩婆罗门说明。
问. 贤友，优多罗学童又看到并观察到世尊用餐时有怎样的端庄姿态，并向他的老师梵摩婆罗门说明？
答. 尊者，优多罗学童看到并观察到世尊在接受钵水等时不让钵上下摆动等端庄姿态，并向他的老师梵摩婆罗门说明。
问. 贤友，优多罗学童又看到并观察到世尊用餐后有怎样的端庄姿态，并向他的老师梵摩婆罗门说明？
答. 尊者，优多罗学童看到并观察到世尊在接受钵中剩饭等时不让钵上下摆动等端庄姿态，并向他的老师梵摩婆罗门说明。
问. 贤友，优多罗学童又看到并观察到世尊穿衣时、到园林时、说法时及一切威仪中有怎样的端庄姿态，并向他的老师梵摩婆罗门说明？
答. 尊者，优多罗学童看到并观察到世尊在穿衣时、到园林时及一切威仪中不过于僵硬等端庄姿态，并向他的老师梵摩婆罗门说明。
问. 贤友，梵摩婆罗门如何问世尊，世尊又如何回答他？


Vissajjanā – ‘‘kathaṃ kho brāhmaṇo hoti, kathaṃ bhavati vedagū. Tevijjo bho kathaṃ hoti, sottiyo kinti vuccati. Arahaṃ bho kathaṃ hoti, kathaṃ bhavati kevalī. Muni ca bho kathaṃ hoti, buddho kinti pavuccatī’’ti – evaṃ kho bhante brahmāyu brāhmaṇo bhagavantaṃ pañhaṃ apucchi. Bhagavā bhante–

‘‘Pubbenivāsaṃ yo vedi, saggāpāyañca passati;

Atho jātikkhayaṃ patto, abhiññāvosito muni;

Cittaṃ visuddhaṃ jānāti, muttaṃ rāgehi sabbaso;

Pahīnajātimaraṇo, brahmacariyassa kevalī;

Pāragū sabbadhammānaṃ, buddho tādī pavuccatī’’ti –

Evaṃ kho bhante bhagavā brahmāyussa brāhmaṇassa vibhajitvā byākāsi.

Pucchā – imañca panāvuso bhagavato byākaraṇaṃ sutvā brahmāyu brāhmaṇo bhagavati kīdisaṃ nipaccakāraṃ akāsi, kathañcassa bhagavā punapi anupubbiṃ dhammakathaṃ kathesi.

Vissajjanā – imañca pana bhante bhagavato byākaraṇaṃ sutvā brahmāyu brāhmaṇo uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā bhagavato pādesu sirasā nipatitvā bhagavato pādāni mukhena ca paricumbati, pāṇīhi ca parisambāhati, nāmañca sāveti ‘‘brahmāyu ahaṃ bho gotama brāhmaṇo, brahmāyu ahaṃ bho gotama brāhmaṇo’’ti, evaṃ paramanipaccakāraṃ akāsi, bhagavā ca bhante dānakathaṃ sīlakathaṃ saggakathaṃ kāmānaṃ ādīnavaṃ okāraṃ saṃkilesaṃ nekkhamme ānisaṃsaṃ pakāsesi, evaṃ kho bhante brahmāyussa brāhmaṇassa bhagavā anupubbiṃ kathaṃ kathesi.

Pucchā – imañca panāvuso dammadesanaṃ sutvā brahmāyussa brāhmaṇassa kīdiso dhammābhisamayo ahosi.

Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā brahmāyussa brāhmaṇassa tasmiṃyeva āsane virajaṃ vītamalaṃ dhammacakkhuṃ udapādi ‘‘yaṃkiñci samudayadhammaṃ sabbaṃ taṃ nirodhadhamma’’nti.

Selasutta

Pucchā – selasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – aṅguttarāpesu bhante āpaṇe nāma aṅguttarāpānaṃ nigameselaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Selo bhante brāhmaṇo sapariso bhagavantaṃ upasaṅkamitvā bhagavantaṃ sammukhā sāruppāhi gāthāhi abhitthavi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Paripuṇṇakāyo suruci, sujāto cārudassano;

Suvaṇṇavaṇṇosi bhagavā, susukkadāṭhosi vīriyavā;

Narassa hi sujātassa, ye bhavanti viyañcanā;

Sabbe te tava kāyasmiṃ, mahāpurisalakkhaṇā.

Assalāyanasutta

Pucchā – assalāyanasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante assalāyanaṃ māṇavaṃ ārabbha bhāsitaṃ, assalāyano bhante māṇavo mahatā brāhmaṇagaṇena saddhiṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘brāhmaṇā bho gotama evamāhaṃsu ‘brāhmaṇova seṭṭho vaṇṇo, hīno añño vaṇṇo. Brāhmaṇova sukko vaṇṇo, kaṇho añño vaṇṇo. Brāhmaṇāva sujjhanti, no abrāhmaṇā. Brāhmaṇāva brahmuno puttā orasā mukhato jātā brahmajā brahmanimmitā brahmadāyādā’ti, idha bhavaṃ gotamo kimāhā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Ghoṭamukhasutta

Pucchā – ghoṭamukhasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.


答. 尊者，梵摩婆罗门这样问世尊："如何是婆罗门？如何是明达者？如何是三明者？如何称为精通吠陀者？如何是阿罗汉？如何是完全者？如何是牟尼？如何称为佛陀？"世尊回答说：
"谁知过去生，见天界地狱，
又证生灭尽，牟尼具神通；
知心完全净，解脱一切贪，
舍离生与死，梵行得圆满；
通达诸法者，称为是佛陀。"
尊者，世尊就这样为梵摩婆罗门详细解答。
问. 贤友，听了世尊这回答后，梵摩婆罗门对世尊表现出怎样的恭敬，世尊又如何为他次第说法？
答. 尊者，听了世尊这回答后，梵摩婆罗门从座位起身，整理上衣搭在一肩，头面顶礼世尊足，以口亲吻世尊足，以手抚摸，并说出自己的名字："尊者乔达摩，我是婆罗门梵摩，尊者乔达摩，我是婆罗门梵摩。"这样表现出最高的恭敬。尊者，世尊开示布施、持戒、生天的话，欲乐的过患、堕落、污染，出离的功德。就这样世尊为梵摩婆罗门次第说法。
问. 贤友，听了这法教后，梵摩婆罗门获得怎样的法证悟？
答. 尊者，听了这法教后，梵摩婆罗门就在那座位上生起远尘离垢的法眼："凡是集起之法，都是灭尽之法。"
谢罗经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说谢罗经？
答. 尊者，是在央掘多罗波的阿波那镇，针对谢罗婆罗门而说。尊者，谢罗婆罗门与其随众来到世尊处，面对面以适当的偈颂赞叹世尊，是在这种情况下所说：
"身相圆满光明耀，生来庄严悦人目；
世尊金色光灿烂，牙齿洁白具精进；
凡是善生人所具，一切相好之标记；
皆在您身上显现，具足大人诸相好。"
阿摄罗耶那经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说阿摄罗耶那经？
答. 尊者，是在舍卫城（现在的沙赫特—马赫特），针对阿摄罗耶那青年而说。尊者，阿摄罗耶那青年与众多婆罗门一起来到世尊处这样说："尊者乔达摩，婆罗门们这样说：'婆罗门是最优种姓，其他种姓低劣。婆罗门是白种姓，其他种姓是黑种姓。只有婆罗门才能清净，非婆罗门不能清净。婆罗门是梵天之子，从梵天口中生，从梵天生，由梵天造，是梵天的继承人。'对此尊者乔达摩说什么？"是在这种情况下所说。
乔达木卡经
问. 贤友，在何处、针对谁、因何事由谁说乔达木卡经？


Vissajjanā – bārāṇasiyaṃ bhante khemiyambavane ghoṭamukhaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha āyasmatā udenena bhāsitaṃ. Ghoṭamukho bhante brāhmaṇo āyasmantaṃ udenaṃ caṅkamantaṃ anucaṅkamamāno evamāha ‘‘ambho samaṇa natthi dhammiko paribbajo, evaṃ me ettha hoti, tañca kho bhavantarūpānaṃ vā adassanā, yo vā panettha dhammā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Caṅkīsutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā…pe… sammāsambuddhena caṅkīsuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosalesu bhante opāsāde nāma kosalānaṃ nigame kāpaṭikaṃ māṇavaṃ ārabbha bhāsitaṃ, kāpaṭiko bhante māṇavo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘yadidaṃ bho gotama brāhmaṇānaṃ porāṇaṃ mantapadaṃ itihitihaparamparāya piṭakasampadāya, tattha ca brāhmaṇā ekaṃsena niṭṭhaṃ gacchanti ‘idameva saccaṃ moghamañña’nti, idha bhavaṃ gotamo kimāhā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Esukārīsutta

Pucchā – esukārīsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante esukāriṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ, esukārī bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘brāhmaṇā bho gotama catasso pāricariyā paññapenti, brāhmaṇassa pāricariyaṃ paññapenti, khattiyassa pāricariyaṃ paññapenti, vessassa pāricariyaṃ paññapenti, suddassa pāricariyaṃ paññapentī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Dhanañjānisutta

Pucchā – dhanañjānisuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā bhāsitaṃ, dhanañjāni bhante brāhmaṇo pamādavihāraṃ vihāsi, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – atha kho āvuso āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati kathaṃ dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ pucchi, kathañca so āyasmato sāriputtattherassa dhammasenāpatissa ārocesi.

Vissajjanā – ‘‘kaccāsi dhanañjāni appamatto’’ti, evaṃ kho bhante āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati dhanañjāniṃ brāhmaṇaṃ pucchi, dhanañjāni ca bhante brāhmaṇo ‘‘kuto bho sāriputta amhākaṃ appamādo, yesaṃ no mātāpitaro posetabbā’’ti, evamādinā āyasmato sāriputtassa dhammasenāpatissa ārocesi.

Pucchā – evaṃ vutte kho āvuso āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati dhanañjānissa brāhmaṇassa kīdisaṃ dhammakathaṃ kathesi.

Vissajjanā – evaṃ vutte bhante āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati ‘‘taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, idhekacco mātāpitūnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, tamenaṃ adhammacariyā visamacariyāhetu nirayaṃ nirayapālā upakaḍḍheyyu’’nti, evamādinā dhanañjānissa brāhmaṇassa dhammakathaṃ kathesi.

Pucchā – puna pi āvuso āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati kathaṃ dhanañjānissa brāhmaṇassa aparenapi pariyāyena anusāsaniṃ adāsi.

Vissajjanā – punapi bhante āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati ‘‘taṃ kiṃ maññasi dhanañjāni, yo vā mātāpitūnaṃ hetu adhammacārī visamacārī assa, yo vā mātāpitūnaṃ hetu dhammacārī samacārī assa, katamaṃ seyyo’’ti, evamādinā dhanañjānissa brāhmaṇassa aparenapi pariyāyena ovādamadāsi.


答. 尊者，是在波罗奈城（现在的瓦拉纳西）凯米亚芒果园，由尊者优陀那针对乔达木卡婆罗门而说。尊者，乔达木卡婆罗门一边随尊者优陀那经行，一边这样说："沙门先生，没有正当的游行生活，我对此这样认为，那是因为没有见到像尊者这样的人，或者是因为这其中的法。"是在这种情况下所说。
战奇经
问. 贤友，等正觉者在何处、针对谁、因何事说战奇经？
答. 尊者，是在拘萨罗国的欧帕萨达镇，针对迦波提迦青年而说。尊者，迦波提迦青年对世尊这样说："尊者乔达摩，关于婆罗门古老的咒语文句，经由相传、经由传承、经由传本，婆罗门对此一向下定论说'只有这是真实，其他都是虚妄'，对此尊者乔达摩说什么？"是在这种情况下所说。
埃苏迦利经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说埃苏迦利经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对埃苏迦利婆罗门而说。尊者，埃苏迦利婆罗门来到世尊处这样说："尊者乔达摩，婆罗门规定四种服侍：规定对婆罗门的服侍，规定对刹帝利的服侍，规定对吠舍的服侍，规定对首陀罗的服侍。"是在这种情况下所说。
陀然阇尼经
问. 贤友，在何处、针对谁、因何事由谁说陀然阇尼经？
答. 尊者，是在王舍城，由法将舍利弗长老针对陀然阇尼婆罗门而说。尊者，陀然阇尼婆罗门住于放逸，是在这种情况下所说。
问. 贤友，然后法将舍利弗长老如何问陀然阇尼婆罗门，他又如何告诉法将舍利弗长老？
答. 尊者，法将舍利弗长老这样问陀然阇尼婆罗门："陀然阇尼，你是否不放逸？"尊者，陀然阇尼婆罗门以"舍利弗先生，我们怎么能不放逸呢？我们要养活父母"等等告诉法将舍利弗长老。
问. 贤友，如是说时，法将舍利弗长老为陀然阇尼婆罗门说了怎样的法？
答. 尊者，如是说时，法将舍利弗长老以"陀然阇尼，你认为如何？如果有人因为父母而行非法、行不正，因为这非法行、不正行，狱卒们会把他拖入地狱"等等，为陀然阇尼婆罗门说法。
问. 贤友，法将舍利弗长老又如何以另一方式给陀然阇尼婆罗门教导？
答. 尊者，法将舍利弗长老又以"陀然阇尼，你认为如何？一个因为父母而行非法、行不正的人，和一个因为父母而行正法、行正直的人，哪一个更好？"等等，以另一方式给陀然阇尼婆罗门教导。


Pucchā – aparabhāge pi āvuso āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati kathaṃ dhanañjānissa brāhmaṇassa maraṇasamaye dhammakathaṃ kathesi, kathañcassa abhisamparāyo ahosi.

Vissajjanā – aparabhāge pi bhante āyasmā sāriputtatthero dhammasenāpati dhanañjānissa brāhmaṇassa maraṇasamayepi cattāro brahmavihāre desesi, dhanañjāni ca bhante brāhmaṇo kāyassa bhedā paraṃ maraṇā brahmalokūpago ahosi.

Vāseṭṭhasutta

Pucchā – vāseṭṭhasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – icchānaṅgale bhante vāseṭṭhaṃ māṇavaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Vāseṭṭho bhante māṇavo bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi –

‘‘Anuññātapaṭiññātā, tevijjā mayamasmubho;

Ahaṃ pokkharasātissa, tārukkhassāyaṃ māṇavo.

Tevijjānaṃ yadakkhātaṃ, tatra kevalinesmase;

Padakasmā veyyākaraṇā, jappe ācariyasādisā;

Tesaṃ no jātivādasmiṃ, vivādo atthi gotama.

Jātiyā brāhmaṇo hoti, bhāradvājo iti bhāsati;

Ahañca kammunā brūmi, evaṃ jānāhi cakkhuma.

Tena sakkoma ñāpetuṃ, aññaṃmaññaṃ mayaṃ ubho;

Bhavantaṃ puṭṭhumāgamā, sambuddhaṃ iti vissutaṃ.

Candaṃ yathā khayātītaṃ, pecca pañjalikā janā;

Vandanā namassanti, evaṃ lokasmiṃ gotamaṃ.

Cakkhuṃ loke samuppannaṃ, mayaṃ pucchāma gotamaṃ;

Jātiyā brāhmaṇo hoti, udāhu bhavati kammunā;

Ajānataṃ no pabrūhi, yathā jānemu brāhmaṇanti.

Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Subhasutta

Pucchā – subhasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante subhaṃ māṇavaṃ todeyyaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Subho bhante māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘brāhmaṇā bho gotama evamāhaṃsu’ gahaṭṭho ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalaṃ, na pabbajito ārādhako hoti ñāyaṃ dhammaṃ kusalanti, idha bhavaṃ gotamo kimāhā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – puna pi āvuso subho māṇavo todeyyaputto kathaṃ bhagavantaṃ pucchi, kathañca bhagavā vibhajja byākāsi.

Vissajjanā – ‘‘brāhmaṇā bho gotama evamāhaṃsu ‘mahaṭṭhamidaṃ mahākiccaṃ mahādhikaraṇaṃ mahāsamārambhaṃ, gharāvāsakammaṭṭhānaṃ mahapphalaṃ hoti. Appaṭṭhamidaṃ appakiccaṃ appādhikaraṇaṃ appasamārambhaṃ, pabbajjā kammaṭṭhānaṃ appaphalaṃ hotī’ti. Idha bhavaṃ gotamo kimāhā’’ti. Evaṃ kho bhante subho māṇavo todeyyaputto punapi bhagavantaṃ pucchi. Bhagavā ca bhante ‘‘etthāpi kho ahaṃ māṇava vibhajjavādā, nāhamettha ekaṃsavādoti’’ evamādinā vibhajja byākāsi.

Saṅgāravasutta

Pucchā – saṅgāravasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kosalesu bhante cañcalikappe nāma gāme saṅgāravaṃ māṇavaṃ ārabbha bhāsitaṃ, saṅgāravo bhante māṇavo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘santi kho bho gotama eke samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti. Tatra bho gotama ye te samaṇabrāhmaṇā diṭṭhadhammābhiññāvosānapāramippattā ādibrahmacariyaṃ paṭijānanti, tesaṃ bhavaṃ gotamo katamo’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Devadahasutta

Pucchā – tenāvuso bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena devadahasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.


问. 贤友，在后来法将舍利弗长老如何在陀然阇尼婆罗门临终时为他说法，他的来世又如何？
答. 尊者，在后来法将舍利弗长老在陀然阇尼婆罗门临终时也为他教导四梵住，尊者，陀然阇尼婆罗门身坏命终后往生梵天界。
婆私陀经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说婆私陀经？
答. 尊者，是在伊车能伽罗，针对婆私陀青年而说。尊者，婆私陀青年以偈颂对世尊说：
"我俩都被认可承认，为三明婆罗门，
我是波卡拉沙提的，他是多楼卡的学生。
三明所说的一切，我们都已精通，
经句和语法分析，诵习如同老师。
我们之间对出身论，有争议，乔达摩。
婆罗门凭生为贵，婆罗豆婆子如是说；
我则说靠行为成，具眼者请知此义。
我们双方都不能使，对方接受自己说；
故来请问具名声，被称为正等觉者。
如人合掌敬礼拜，圆满之月高挂空；
世间之人同样敬，礼拜乔达摩尊。
世间生起具眼者，我们问乔达摩：
婆罗门凭生为贵？还是依靠其行为？
请为我等无知者，开示何为婆罗门。"
是在这种情况下所说。
须婆经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说须婆经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对都提耶之子须婆青年而说。尊者，都提耶之子须婆青年来到世尊处这样说："尊者乔达摩，婆罗门们这样说：'在家者能成就正确、善巧的法，出家者不能成就正确、善巧的法。'对此尊者乔达摩说什么？"是在这种情况下所说。
问. 贤友，都提耶之子须婆青年又如何问世尊，世尊又如何分别解答？
答. 尊者，都提耶之子须婆青年又这样问："尊者乔达摩，婆罗门们这样说：'在家生活的事业是大事、要务、大业、大所作，所以在家生活的业处有大果报。出家生活的事业是小事、要务、小业、小所作，所以出家生活的业处有小果报。'对此尊者乔达摩说什么？"尊者，世尊以"在这里，青年，我是分别论者，我在这里不是一向论者"等等分别解答。
桑伽罗婆经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说桑伽罗婆经？
答. 尊者，是在拘萨罗国旃遮利迦村，针对桑伽罗婆青年而说。尊者，桑伽罗婆青年对世尊这样说："尊者乔达摩，有一些沙门婆罗门宣称已在现法中以证智达到最上圆满的初梵行。尊者乔达摩，在这些宣称已在现法中以证智达到最上圆满的初梵行的沙门婆罗门中，尊者乔达摩属于哪一类？"是在这种情况下所说。
提婆达诃经
问. 贤友，那以智见为阿罗汉、正等觉者的世尊在何处、针对谁说提婆达诃经？


Vissajjanā – sakkesu bhante devadahe nāma sakyānaṃ nigame samma hule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Pañcattayasutta

Pucchā – pañcattayasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Kintisutta

Pucchā – kintisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – pisinārāyaṃ bhante baliharaṇe nāma vanasaṇḍe sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Pucchā – tattha āvuso bhagavā kathaṃ paṭhamaṃ bhikkhū paṭipucchitvā ovādamadāsi, yo bahujanassa atthāya hitāya sukhāya saṃvattati.

Vissajjanā – tattha bhante bhagavā ‘‘kinti vo bhikkhave mayi hoti, cīvarahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ deseti, piṇḍapātahetu vā, senāsanahetu vā, itibhavābhavahetu vā samaṇo gotamo dhammaṃ desetī’’ti bhikkhū pucchitvā ‘‘tasmātiha bhikkhave ye vo mayā dhammā abhiññā desitā. Seyyathidaṃ, cattāro satipaṭṭhānā cattāro sammappadhānā cattāro iddhipādā pañcindriyāni pañca balāni satta bojjhaṅgā ariyo aṭṭhaṅgiko maggo. Tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbaṃ’’ evamādinā bhante bhikkhūnaṃ ovādamadāsi.

Pucchā – kathañcāvuso bhagavā tattha dutiyampi bhikkhūnaṃ ovādaṃ adāsi. Yo bahujanassa atthāya hitāya sukhāya saṃvattati.

Vissajjanā – tattha bhante bhagavā ‘‘tesañca vo bhikkhave samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ siyā aññatarassa bhikkhuno āpatti, siyā vītikkamo. Tatra bhikkhave na codanāya taritabbaṃ puggalo upaparikkhitabbo’’ti evamādinā bhikkhūnaṃ dutiyampi ovādamadāsi.

Pucchā – kathañcāvuso bhagavā tattha tatiyampi bhikkhūnaṃ ovādaṃ adāsi, yo bahujanassa atthāya hitāya sukhāya saṃvattati.

Vissajjanā – ‘‘tesañca vo bhikkhave samaggānaṃ sammodamānānaṃ avivadamānānaṃ sikkhataṃ aññamaññassa vacīsaṃhāro uppajjeyya diṭṭhipaḷāso cetaso āghāto appaccayo anabhiraddhī’’ti evamādinā bhante bhagavā tattha tatiyampi bhikkhūnaṃ ovādamadāsi.

Pucchā – tenāvuso bhikkhunā evaṃ satthu ovādānusāsanikārinā āyasmā nu te bhikkhu akusalā vuṭṭhāpetvā kusale patiṭṭhāpetīti parehi puṭṭhena kathaṃ sammā byākaramānena byākātabbaṃ.

Vissajjanā – ‘‘idhāhaṃ āvuso yena bhagavā tenupasaṅkamiṃ, tassa me bhagavā dhammaṃ desesi, tāhaṃ dhammaṃ sutvā tesaṃ bhikkhūnaṃ abhāsiṃ, taṃ te bhikkhū dhammaṃ sutvā akusalā vuṭṭhahiṃsu kusale patiṭṭhahiṃsū’’ti. Evaṃ kho bhante tena bhikkhunā evaṃ satthu ovādānusāsanikārinā parehi puṭṭhena sammā byākaramānena byākātabbaṃ.

Sāmagāmasutta

Pucchā – sāmagāmasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


答. 尊者，是在释迦族的提婆达诃镇，针对一些比丘而说。
五三经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁说五三经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
如何经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁说如何经？
答. 尊者，是在毗舍离（现在的吠舍离）巴利诃拉那林园，针对众多比丘而说。
问. 贤友，在那里世尊如何首先问比丘后给予教导，这教导有益于众人的利益、福祉与安乐？
答. 尊者，在那里世尊先问比丘们："比丘们，你们对我有什么看法？沙门乔达摩是为了衣服而说法，为了饮食而说法，为了住所而说法，为了此生彼生而说法？"问后以"因此，比丘们，我以证智所说的诸法，即：四念处、四正勤、四神足、五根、五力、七觉支、八圣道分。在这里，你们所有人都应和合、欢喜、不诤论地学习"等等给予比丘们教导。
问. 贤友，世尊如何给予比丘们第二个教导，这教导有益于众人的利益、福祉与安乐？
答. 尊者，世尊以"比丘们，当你们和合、欢喜、不诤论地学习时，如果有某比丘犯戒、违犯，在这里不应急于指责，应该先观察此人"等等给予比丘们第二个教导。
问. 贤友，世尊如何给予比丘们第三个教导，这教导有益于众人的利益、福祉与安乐？
答. 尊者，世尊以"比丘们，当你们和合、欢喜、不诤论地学习时，如果彼此间生起言语冲突、见解对立、心生嫌恶、不快、不满"等等给予比丘们第三个教导。
问. 贤友，当这样遵循导师教导的比丘被他人问"尊者是否使比丘们从不善法出离而住立于善法？"时，应如何正确回答？
答. 尊者，那比丘应这样正确回答："朋友，我来到世尊这里，世尊为我说法，我听了那法后对那些比丘们说，那些比丘听了那法后从不善法出离而住立于善法。"
沙摩迦经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说沙摩迦经？


Vissajjanā – sakkesu bhante sāmagāme nāma sakyānaṃ nigame āyasmantañca ānandaṃ āyasmantañca cundaṃ ārabbha bhāsitaṃ, āyasmā ca bhante ānando āyasmā ca cundo yena bhagavā tenupasaṅkamisu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ayaṃ bhante cundo samaṇuddeso evamāha ‘nigaṇṭho bhante nāṭaputto pāvāyaṃ adhunā kālaṅkato, tassa kālaṅkiriyāya bhinnā nigaṇṭhā dvedhikajātā bhaṇḍanajātā kalahajātā vivādāpannā aññamaññaṃ mukhasattīhi vitudantā viharanti…pe… bhinnathūpe appaṭisaraṇe’ti. Tassa mayhaṃ bhante evaṃ hoti ‘māheva bhagavato accayena saṅghe vivādo uppajji, svāssa vivādo bahujanaahitāya bahujanaasukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussāna’nti’’. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Sunakkhattasutta

Pucchā – sunakkhattasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – vesāliyaṃ bhante sunakkhattaṃ licchaviputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ, sunakkhatto bhante licchaviputto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘sutaṃ metaṃ bhante sambahulehi kira bhikkhūhi bhagavato santike aññā byākatā khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāmāti. Kacci te bhante bhikkhū sammadeva aññaṃ byākaṃsu, udāhu santetthekacce bhikkhū adhimānena aññaṃ byākaṃsū’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Āneñjasappāyasutta

Pucchā – āneñjasappāyasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – kurūsu bhante kammāsadhamme nāma kurūnaṃ nigame sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Gaṇakammoggallānasutta

Pucchā – gaṇakamoggallānasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante gaṇakamoggallānaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha bhāsitaṃ, gaṇakamoggallāno bhante brāhmaṇo bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘seyyāthāpi bho gotama imassa migāramātupāsādassa dissati anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā yadidaṃ yāva pacchimasopānakaḷevarā…pe… sakkā nukho bho gotama imasmimpi dhammavinaye evameva anupubbasikkhā anupubbakiriyā anupubbapaṭipadā paññapetu’’nti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – evaṃ vutte kho āvuso gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṃ kiṃ avoca, kathañcassa bhagavā byākāsi.

Vissajjanā – evaṃ vutte bhante gaṇakamoggallāno brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca ‘‘kiṃ nu kho bhoto gotamassa sāvakā bhotā gotamena evaṃ ovadīyamānā evaṃ anusāsīyamānā sabbe accantaṃ niṭṭhaṃ nibbānaṃ ārodhenti, udāhu ekacce nārādhentī’’ti, bhagavā ca bhante ‘‘appekacce kho brāhmaṇa mama sāvakā mayā evaṃ ovadīyamānā evaṃ anusāsīyamānā accantaṃ niṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādhenti, ekacce nārādhentī’’ti evamādinā gaṇakamoggallānassa brāhmaṇassa byākāsi.

Pucchā – imañca panāvuso dhammadesanaṃ sutvā gaṇako moggallāno imasmiṃ dhammavinaye pasanno kīdisaṃ pasannākāramakāsi.


答. 尊者，是在释迦族的沙摩迦镇，针对尊者阿难和尊者纯陀而说。尊者，尊者阿难和尊者纯陀来到世尊处，来到后礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的尊者阿难对世尊这样说："尊者，这位沙门学童纯陀这样说：'尊者，尼干陀若提子最近在波婆城去世了，他死后，尼干陀众分裂成两派，生起争论、争吵、争执，以言词如刀剑互相伤害......塔已破坏，无所依怙。'尊者，我这样想：'千万不要在世尊去世后僧团中生起诤论，这种诤论将导致众人的不利、不安乐，导致许多人的损害、不利、痛苦，导致天人的不利与痛苦。'"是在这种情况下所说。
善宿经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说善宿经？
答. 尊者，是在毗舍离（现在的吠舍离），针对离车子善宿而说。尊者，离车子善宿来到世尊处这样说："尊者，我听说很多比丘在世尊面前宣称证得了阿罗汉果：'生已尽，梵行已立，所作已办，不受后有，我们如实知道。'尊者，这些比丘是否正确地宣称证果，或者其中有些比丘是因增上慢而宣称证果？"是在这种情况下所说。
不动利经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说不动利经？
答. 尊者，是在俱卢国的甘马沙昙马镇，针对众多比丘而说。
算数目犍连经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说算数目犍连经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对算数目犍连婆罗门而说。尊者，算数目犍连婆罗门来到世尊处这样说："尊者乔达摩，就像在弥佉罗母讲堂中可以看到逐步的学习、逐步的工作、逐步的道路，直到最后的阶梯......尊者乔达摩，在这法与律中是否也能同样规定逐步的学习、逐步的工作、逐步的道路？"是在这种情况下所说。
问. 贤友，如是说时，算数目犍连婆罗门对世尊说什么，世尊又如何回答他？
答. 尊者，如是说时，算数目犍连婆罗门对世尊这样说："尊者乔达摩的弟子们在被尊者乔达摩这样教导、这样指导时，是否都证得最终目标涅槃，还是有些人不证得？"尊者，世尊以"婆罗门，我的一些弟子在被我这样教导、这样指导时，证得最终目标涅槃，有些人不证得"等等回答算数目犍连婆罗门。
问. 贤友，听了这法教后，算数目犍连对这法与律生起信心时，表现出怎样的信心表现？


Vissajjanā – imañca pana bhante dhammadesanaṃ sutvā gaṇakamoggallāno brāhmaṇo ‘‘ye me bho gotama puggalā asaddhā jīvikatthā na saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitā’’ti evamādinā imasmiṃ dhammavinaye pasanno pasannākāramakāsi.

Gopakamoggallānasutta

Pucchā – gopakamoggallānasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante gopakamoggallānaṃ brāhmaṇaṃ ārabbha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhāsitaṃ, gopakamoggallāno bhante brāhmaṇo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca ‘‘atthi nu kho bho ānanda ekabhikkhupi tehi dhammehi sabbena sabbaṃ sabbathā sabbaṃ samannāgato, yehi dhammehi samannāgato so bhavaṃ gotamo ahosi arahaṃ sammāsambuddho’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena bhikkhuno pasādanīyā dhammā pakāsitā, ye tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena akkhātā. Yehi ca samannāgataṃ bhikkhuṃ aññe bhikkhū sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ.

Vissajjanā – idha brāhmaṇa bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, yeme dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpassa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhāti evamādinā bhante tattha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena dasa pasādanīyā dhammā pakāsitā. Ye tena bhagatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena akkhātā, yehi samannāgataṃ bhikkhuṃ etarahi bhikkhū sakkareyyuṃ garuṃ kareyyuṃ māneyyuṃ pūjeyyuṃ sakkatvā garuṃ katvā upanissāya vihareyyuṃ.

Pucchā – evaṃ vutte kho āvuso vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto kīdisaṃ pasaṃsāvacanaṃ kathesi, kathañcassa āyasmā ānandatthero dhammabhaṇḍāgāriko taṃ vacanaṃ paṭisodhetvā pakāsesi.

Vissajjanā – evaṃ vutte vassakāro brāhmaṇo magadhamahāmatto upanandaṃ senāpatiṃ āmantesi ‘‘taṃ kiṃ maññasi bhavaṃ senāpati, yadi me bhonto sakkātabbaṃ sakkaronti, garuṃ kātabbaṃ garuṃ karonti, mānetabbaṃ mānenti, pūjetabbaṃ pūjentī’’ti evamādikaṃ pasaṃsāvacanaṃ kathesi, āyasmā ca bhante ānando ‘‘na ca kho brāhmaṇa so bhagavā sabbaṃ jhānaṃ vaṇṇesi, napi so bhagavā sabbaṃ jhānaṃ na vaṇṇesī’’ti evamādinā taṃ vacanaṃ paṭisodhetvā pakāsesi.

Mahāpuṇṇamasutta

Pucchā – mahāpuṇṇamasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante aññataraṃ saṭṭhimattānaṃ padhānīyabhikkhūnaṃ saṅghattheraṃ bhikkhuṃ ārabbha bhāsitaṃ, aññataro bhante

Saṭṭhimattānaṃ padhānīyabhikkhūnaṃ saṅghatthero bhikkhu uṭṭhāyāsanā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca ‘‘puccheyyāhaṃ bhante bhagavantaṃ kiñcideva desaṃ, sace me bhagavā okāsaṃ karoti pañhassa veyyākaraṇāyā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


答. 尊者，听了这法教后，算数目犍连婆罗门这样表现信心："尊者乔达摩，有些人不是出于信仰而出家，而是为了生计而从在家到非家生活"等等，对这法与律表现出信心。
护眼目犍连经
问. 贤友，在何处、针对谁、因何事由谁说护眼目犍连经？
答. 尊者，是在王舍城（现在的拉杰吉尔），由法藏师尊者阿难针对护眼目犍连婆罗门而说。尊者，护眼目犍连婆罗门对尊者阿难这样说："阿难贤者，是否有任何一位比丘完全具足那位尊者乔达摩——阿罗汉、正等觉者所具足的一切法？"是在这种情况下所说。
问. 贤友，在那里法藏师尊者阿难如何开示比丘应当具备的令人生信之法，这些是那位知见者、阿罗汉、正等觉者所说的。具备这些法的比丘，其他比丘会尊重、恭敬、尊崇、供养，并依止他而住。
答. 尊者，法藏师尊者阿难以"婆罗门，在这里比丘持戒，防护别解脱律仪而住，具足正行与行处，于微细罪见怖畏而学习学处；多闻、持闻、积集所闻，凡是那些初善、中善、后善，有义有文，宣说完全圆满清净的梵行的法，他对如是之法多闻、受持、熟习语言、思维其义、以见善通达"等等开示十种令人生信之法。这些是那位知见者、阿罗汉、正等觉者所说的，现在的比丘若具备这些法，其他比丘会尊重、恭敬、尊崇、供养，并依止他而住。
问. 贤友，如是说时，摩揭陀大臣雨行婆罗门说了怎样的赞叹之语，法藏师尊者阿难又如何澄清并开示那些话？
答. 尊者，如是说时，摩揭陀大臣雨行婆罗门对优波难陀将军说："将军阁下，你认为如何？如果他们应当尊重的就尊重，应当恭敬的就恭敬，应当尊崇的就尊崇，应当供养的就供养"等赞叹之语。尊者，尊者阿难以"婆罗门，世尊并非赞叹一切禅那，但世尊也并非不赞叹一切禅那"等等澄清并开示那些话。
大满月经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说大满月经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对某位六十位精进比丘中的上座比丘而说。尊者，某位六十位精进比丘中的上座比丘从座起，整理衣服于一肩，向世尊合掌，对世尊这样说："尊者，我想问世尊某个问题，如果世尊允许回答这个问题。"是在这种情况下所说。


Cūḷapuṇṇamasutta

Pucchā – cūḷapuṇṇamasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā asappurisaaṅgāni vibhajitvā pakāsitāni.

Vissajjanā – asappuriso bhikkhave assaddhammasamannāgato hoti, asappurisabhatti hoti, asappurisacintī hoti, asappurisamantī hoti, asappurisavāco hoti, asappurisakammanto hoti, asappurisadiṭṭhi hoti, asappurisadānaṃ detīti evamādinā bhante tattha bhagavatā aṭṭha asappurisaaṅgāni vibhajitvā pakāsitāni.

Pucchā – kathaṃ panāvuso bhagavatā tattha sappurisaaṅgāni vibhajitvā pakāsitāni.

Vissajjanā – sappuriso bhikkhave saddhammasamannāgato hoti, sappurisabhatti hoti, sappurisacintī hoti, sappurisamantī hoti, sappurisavāco hoti, sappurisakammanto hoti, sappurisadiṭṭhi hoti, sappurisadānaṃ detīti evamādinā bhante bhagavatā tattha aṭṭhavidhāni sappurisaṅgāni vibhajitvā pakāsitāni.

Anupadasutta

Pucchā – anupadasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ, sambahulā bhante bhikkhū āyasmato sāriputtassa dhammasenāpatissa sabhāgā tasmiṃ samaye sannipatiṃsu, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā āyasmato sāriputtassa dhammasenāpatissa anupadadhammavipassanā vitthārena vibhajitvā pakāsitā.

Vissajjanā – paṇḍito bhikkhave sāriputto mahāpañño bhikkhave sāriputto puthupañño bhikkhave sāriputto hāsapañño bhikkhave sāriputto tikkhapañño bhikkhave sāriputto javanapañño bhikkhave sāriputto nibbedhikapañño bhikkhave sāriputto sāriputto bhikkhave aḍḍhamāsaṃ anupadadhammavipassanaṃ vipassatīti evamādinā bhante tattha bhagavatā āyasmato sāriputtassa dhammasenāpatissa anupadadhammavipassanā vitthārena pakāsitā.

Chabbisodhanasutta

Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena chabbisodhanasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Sappurisasutta

Pucchā – sappurisasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Sevitabbāsevitabbasutta

Pucchā – sevitabbāsevitabbasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kena saddhiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha āyasmatā sāriputtattherena dhammasenāpatinā saddhiṃ bhāsitaṃ.

Bahudhātukasutta

Pucchā – bahudhātukasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Isigilisutta

Pucchā – isigilisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante isigilismiṃ pabbate sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Mahācattārīsakasutta

Pucchā – mahācattārīsakasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Ānāpānassatisutta

Pucchā – ānāpānassatisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


答. 小满月经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁说小满月经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
问. 贤友，在那里世尊如何分别开示非善人的特质？
答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，非善人具足非正法，亲近非善人，思维如非善人，商议如非善人，言语如非善人，行为如非善人，见解如非善人，布施如非善人"等等分别开示八种非善人的特质。
问. 贤友，世尊在那里又如何分别开示善人的特质？
答. 尊者，世尊以"比丘们，善人具足正法，亲近善人，思维如善人，商议如善人，言语如善人，行为如善人，见解如善人，布施如善人"等等分别开示八种善人的特质。
逐句经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说逐句经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。尊者，那时众多与法将舍利弗同类的比丘聚集在一起，是在这种情况下所说。
问. 贤友，在那里世尊如何详细分别开示法将舍利弗的逐句法观？
答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，舍利弗是智者，比丘们，舍利弗是大慧者，比丘们，舍利弗是广慧者，比丘们，舍利弗是喜慧者，比丘们，舍利弗是速慧者，比丘们，舍利弗是快慧者，比丘们，舍利弗是利慧者，比丘们，舍利弗半个月中修习逐句法观"等等详细开示法将舍利弗的逐句法观。
六净经
问. 贤友，那正等觉者在何处、针对谁说六净经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
善人经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁说善人经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
应亲近不应亲近经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、与谁一起说应亲近不应亲近经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘，与法将舍利弗长老一起说。
多界经
问. 贤友，在何处、针对谁说多界经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
仙人山经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁说仙人山经？
答. 尊者，是在王舍城（现在的拉杰吉尔）仙人山上，针对众多比丘而说。
大四十经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁说大四十经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
入出息念经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说入出息念经？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ, therā bhante bhikkhū nave bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū dasapi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū vīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū tiṃsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, appekacce therā bhikkhū cattārīsampi bhikkhū ovadanti anusāsanti, te ca bhante navā bhikkhū therehi bhikkhūhi ovadiyamānā anusāsiyamānā uḷāraṃ pubbenāparaṃ visesaṃ jānanti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Kāyagatāsatisutta

Pucchā – kāyagatāsatisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ, sambahulānaṃ bhante bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarakathā udapādi ‘‘acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ āvuso, yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena kāyagatāsati bhāvitā bahulīkatā mahapphalā vuttā mahānisaṃsā’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Saṅkhārūpapattisutta

Pucchā – saṅkhārūpapattisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā saṅkhārūpapattiyo vibhajitvā pakāsitā.

Vissajjanā – idha bhikkhave bhikkhu saddhāya samannāgato hoti, sīlena samannāgato hoti, sutena samannāgato hoti, cāgena samannāgato hoti, paññāya samannāgato hoti, tassa evaṃ hoti ‘‘aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā khattiyamahāsālānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’’nti evamādinā bhante tattha bhagavatā saṅkhārūpapattiyo vibhajitvā pakāsitā.

Cūḷasuññatasutta

Pucchā – cūḷasuññatasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha bhāsitaṃ, āyasmā bhante ānando sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito bhagavantaṃ etadavoca ‘‘ekamidaṃ bhante samayaṃ bhagavā sakkesu viharati nagarakaṃ nāma sakyānaṃ nigamo, tattha me bhante bhagavato sammukhā sutaṃ, sammukhā paṭiggahitaṃ, suññatāvihārenāhaṃ ānanda etarahi bahulaṃ viharāmīti kacci metaṃ bhante sussutaṃ suggahitaṃ sumanasikataṃ sūpadhārita’’nti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Mahāsuññatasutta

Pucchā – mahāsuññatasuttaṃ panāvuto bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sakkesu bhante kapilavatthusmiṃ āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha bhāsitaṃ, āyasmā bhante ānando sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ ghaṭāya sakkassa vihāre cīvarakammaṃ karoti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Acchariyaabbhutasutta

Pucchā – acchariyaabbhutasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena saddhiṃ bhāsitaṃ.


答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。尊者，长老比丘们教导、指导新比丘，有些长老比丘教导、指导十位比丘，有些长老比丘教导、指导二十位比丘，有些长老比丘教导、指导三十位比丘，有些长老比丘教导、指导四十位比丘。尊者，那些新比丘在被长老比丘们教导、指导时，了知殊胜的前后差别，是在这种情况下所说。
身至念经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说身至念经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。尊者，众多比丘在食后从乞食回来，在集会堂坐在一起聚集时，生起这样的谈论："贤友，真是稀有！贤友，真是未曾有！那位知见者、阿罗汉、正等觉者说修习、多修身至念有大果报、大利益。"是在这种情况下所说。
行生经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁说行生经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
问. 贤友，在那里世尊如何分别开示诸行生？
答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，在这里比丘具足信、具足戒、具足闻、具足舍、具足慧，他这样想：'啊！愿我身坏命终后往生到刹帝利大富家中'"等等分别开示诸行生。
小空经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说小空经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对尊者阿难而说。尊者，尊者阿难在傍晚从独处起来后对世尊这样说："尊者，有一次世尊住在释迦族的那伽拉卡镇，在那里我亲耳听到、亲耳领受世尊说：'阿难，我现在多住于空住。'尊者，我是否善听、善领受、善作意、善忆持这件事？"是在这种情况下所说。
大空经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说大空经？
答. 尊者，是在释迦族的迦毗罗卫城（现在的蒂劳拉科特），针对尊者阿难而说。尊者，尊者阿难与众多比丘一起在伽塔释迦精舍做衣，是在这种情况下所说。
希有未曾有经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事与谁一起说希有未曾有经？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha āyasmatā ānandattherena dhammabhaṇḍāgārikena saddhiṃ bhāsitaṃ. Sambahulānaṃ bhante bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarakathā udapādi ‘‘acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ āvuso tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā. Yatra hi nāma tathāgato atīte buddhe parinibbute chinnapapañce chinnavaṭume pariyādinnavaṭṭe sabbadukkhavītivatte jānissati. Evaṃjaccā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃnāmā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃgottā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃsīlā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃdhammā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃpaññā te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃvihārī te bhagavanto ahesuṃ itipi, evaṃvimuttā te bhagavanto ahesuṃ itipī’’ti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Bākulasutta

Pucchā – bākulasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante acelaṃ kassapaṃ ārabbha āyasmatā bākulattherena bhāsitaṃ.

Dantabhūmisutta

Pucchā – dantabhūmisuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Vissajjanā – rājagahe bhante jayasenaṃ rājakumāraṃ ārabbha bhāsitaṃ. Jayaseno bhante rājakumāro aciravataṃ samaṇuddesaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘sutaṃ metaṃ bho aggivessana idha bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggata’’nti, tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā aciravatassa samaṇuddesassa samassāsetvā dhammadesanānayo pakāsito.

Vissajjanā – taṃ kutettha aggivessana labbhā, yaṃ taṃ nekkhammena ñātabbaṃ nekkhammena daṭṭhabbaṃ nekkhammena pattabbaṃ nekkhammena sacchikātabbaṃ, taṃ vata jayaseno rājakumāro kāmamajjhe vasanto kāme paribhuñjanto kāmavitakkehi khajjamāno kāmapariḷāhena pariḍayhamāno kāmapariyosanāya ussuko ussati vā dakkhati vā sacchi vā karissatīti netaṃ ṭhānaṃ vijjatīti evaṃ kho bhante bhagavato aciravatassa samaṇuddesassa samassāsetvā, seyyathāpissu aggivessana dve hatthidammā vā assadammāvā godammā vā sudantā suvinītāti evamādinā bhante bhagavatā aciravatassa samaṇuddesassa desanānayo pakāsito.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavā dve upamāyo dassetvā tatuttari dhammadesanaṃ pavaḍḍheti.

Vissajjanā – seyyathāpi aggivessana rājākhattiyo muddhāvasitto nāgavanikaṃ āmantetīti evamādinā bhante bhagavā uttaripi dhammadesanaṃ pavaḍḍhesi.

Bhūmijasutta

Pucchā – tenāvuso…pe… sammāsambuddhena bhūmijasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘，与法藏师尊者阿难一起说。尊者，众多比丘在食后从乞食回来，在集会堂坐在一起聚集时，生起这样的谈论："贤友，真是稀有！贤友，真是未曾有！如来有大神通、大威力。他将会知道已般涅槃、已断戏论、已断轮回、已尽轮回、已超越一切苦的过去诸佛：'那些世尊是如是生、如是名、如是姓、如是戒、如是法、如是慧、如是住、如是解脱。'"是在这种情况下所说。
薄拘罗经
问. 贤友，在何处、针对谁、由谁说薄拘罗经？
答. 尊者，是在王舍城（现在的拉杰吉尔），由尊者薄拘罗长老针对裸行者迦叶而说。
调御地经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说调御地经？
答. 尊者，是在王舍城，针对阇耶苏那王子而说。尊者，阇耶苏那王子来到沙门学童阿基勒瓦塔处这样说："阿基勒瓦塔贤者，我听说在这里比丘不放逸、精进、专注而住，能触证心一境性。"是在这种情况下所说。
问. 贤友，在那里世尊如何安慰沙门学童阿基勒瓦塔并开示说法方法？
答. 尊者，世尊以"阿基勒瓦塔，这怎么可能呢？凡应以出离而知、以出离而见、以出离而达到、以出离而证悟的，阇耶苏那王子住于欲中、受用欲乐、被欲寻所噬、被欲热所烧、专注于欲的结果，怎么可能知道、看见或证悟呢？这是不可能的。"这样安慰沙门学童阿基勒瓦塔后，以"阿基勒瓦塔，就像两头善调御、善训练的象、马或牛"等等开示说法方法。
问. 贤友，在那里世尊如何举出两个譬喻后进一步增广法教？
答. 尊者，世尊以"阿基勒瓦塔，就像已灌顶的刹帝利王召唤调象师"等等进一步增广法教。
浮弥经
问. 贤友，那......正等觉者在何处、针对谁、因何事说浮弥经？


Vissajjanā – rājagahe bhante jayasenaṃ rājakumāraṃ ārabbha bhāsitaṃ, jayaseno bhante rājakumāro āyasmantaṃ bhūmijaṃ etadavoca ‘‘santi bho bhūmija eke samaṇabrāhmaṇā evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ‘āsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya. Āsañca anāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāya . Nevāsaṃ nānāsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, ābhabbā phalassa adhigamāyā’ti. Idha bhoto bhūmijassa satthā kiṃvādī kimakkhāyī’’ti tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā āyasmato bhūmijattherassa taṃ byākaraṇaṃ samanujānitvā tatuttari dhammadesanānayo paripūretvā pakāsito.

Vissajjanā – taggha tvaṃ bhūmija evaṃ puṭṭho evaṃ byākaramāno vuttavādī ceva me hosi, na ca maṃ abhūtena abbhācikkhasi, evamādinā bhante bhagavatā āyasmato bhūmijassa taṃ vacanaṃ samanujānitvā ‘‘yehi kehici bhūmija samaṇā vā brāhmaṇā vā micchādiṭṭhino micchāsaṅkappā micchāvācā micchākammantā micchāājīvā micchāvāyāmā micchāsatī micchāsamādhino, te āsañcepi karitvā brahmacariyaṃ caranti, abhabbā phalassa adhigamāyā’’ti evamādinā bhante bhagavatā āyasmato bhūmijassa uttari desanānayo paripūretvā pakāsito.

Anuruddhasutta

Pucchā – anuruddhasuttaṃ panāvuso kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ kena bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante pañcakaṅgaṃ thapatiṃ ārabbha āyasmatā anuruddhattherena bhāsitaṃ, pañcakaṅgo bhante thapati āyasmantaṃ anuruddhaṃ etadavoca ‘‘idha maṃ bhante therā bhikkhū upasaṅkamitvā evamāhaṃsu ‘appamāṇaṃ gahapati cetovimuttiṃ bhāvehī’ti, ekacce therā evamāhaṃsu ‘mahaggataṃ gahapati cetovimuttiṃ bhāvehī’’ti, yā cāyaṃ bhante appamāṇā cetovimutti yā ca mahaggatā cetovimutti, ime dhammā nānatthā ceva nānābyañjanā ca, udāhu ekatthā byañjanameva nānanti’’ tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Upakkilesasutta

Pucchā – upakkilesasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – pācīnavaṃsadāye bhante āyasmantaṃ anuruddhattheraṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Bālapaṇḍitasutta

Pucchā – bālapaṇḍitasuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha bhāsitaṃ.

Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante sambahule bhikkhū ārabbha bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā bālassa bālalakkhaṇāni ca bālassa diṭṭheva dhamme dukkhadomanassappaṭisaṃvedanā ca pakāsitā.

Vissajjanā – tīṇimāni bhikkhave bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni. Katamāni tīṇi. Idha bhikkhave bālo duccintitacintī ca hoti dubbhāsitabhāsī ca dukkaṭakammakārī cāti evamādinā bhante tattha bhagavatā bālassa bālalakkhaṇāni ca bālassa diṭṭheva dhamme dukkhadomanassappaṭisaṃvedanā ca pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā bālassa samparāyo ca tattha niraye bālassa dukkhadomanassapaṭisaṃvedanā ca pakāsitā.


答. 尊者，是在王舍城（现在的拉杰吉尔），针对阇耶苏那王子而说。尊者，阇耶苏那王子对尊者浮弥这样说："浮弥贤者，有些沙门婆罗门持这样的说法、这样的见解：'即使带着希望修习梵行，也不可能证得果；即使带着无希望修习梵行，也不可能证得果；即使带着希望和无希望修习梵行，也不可能证得果；即使不带着希望也不带着无希望修习梵行，也不可能证得果。'浮弥贤者的导师在这里持什么说法、宣说什么？"是在这种情况下所说。
问. 贤友，在那里世尊如何认可尊者浮弥长老的回答并进一步圆满开示说法方法？
答. 尊者，世尊以"浮弥，你被这样问确实这样回答，你说我的说法，不以虚妄诽谤我"等认可尊者浮弥的话后，以"浮弥，任何沙门或婆罗门邪见、邪思维、邪语、邪业、邪命、邪精进、邪念、邪定，他们即使带着希望修习梵行，也不可能证得果"等等进一步圆满开示说法方法。
阿那律经
问. 贤友，在何处、针对谁、因何事由谁说阿那律经？
答. 尊者，是在舍卫城，由尊者阿那律长老针对五支木匠而说。尊者，五支木匠对尊者阿那律这样说："尊者，在这里长老比丘们来对我说：'居士，修习无量心解脱'，有些长老说：'居士，修习广大心解脱'。尊者，这无量心解脱和广大心解脱，这些法是异义异文，还是同义异文？"是在这种情况下所说。
随烦恼经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁说随烦恼经？
答. 尊者，是在东竹林精舍，针对尊者阿那律长老而说。
愚者智者经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁说愚者智者经？
答. 尊者，是在舍卫城，针对众多比丘而说。
问. 贤友，在那里世尊如何开示愚者的愚者特征和愚者当下所受的苦恼？
答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，这三种是愚者的愚者特征、愚者标志、愚者表征。是哪三种？在这里，比丘们，愚者是不善思维者、不善言说者、不善行为者"等等开示愚者的愚者特征和愚者当下所受的苦恼。
问. 贤友，在那里世尊如何开示愚者的未来和愚者在地狱中所受的苦恼？


Vissajjanā – sa kho so bhikkhave bālo kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedāparaṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatīti evamādinā bhante tattha bhagavatā bālassa samparāyo ca tattha ca bālassa niraye dukkhadomanassappaṭisaṃvedanā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā bālassa tiracchānayoniyaṃ dukkhadomanassapaṭisaṃvedanā pakāsitā.

Vissajjanā – santi bhikkhave tiracchānagatā pāṇā tiṇabhakkhā te allānipi tiṇāni sukkhānipi tiṇāni dantullehakaṃ khādantīti evamādinā bhante tattha bhagavatā bālassa tiracchānayoniyaṃ dukkhadomanassappaṭisaṃvedanā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā bālena sakiṃ vinipātagatena puna manussattadullabhatā pakāsitā.

Vissajjanā – seyyathāpi bhikkhave puriso ekacchiggalaṃ yugaṃ mahāsamudde pakkhipeyya, tamenaṃ puratthimo vāto pacchimena saṃhareyyāti evamādinā bhante tattha bhagavatā bālena sakiṃ vinipātagatena puna manussattassa dullabhatā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā bālassa kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṃ āgatassapi dukkhabahulatā pakāsitā.

Vissajjanā – sa kho so bhikkhave bālo sace kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṃ āgacchatīti evamādinā bhante tattha bhagavatā bālassa kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṃ āgatassapi dukkhabahulatā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni ca paṇḍitassa diṭṭheva dhamme sukhasomanassappaṭisaṃvedanā ca pakāsitā.

Vissajjanā – tīṇimāni bhikkhave paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni. Katamāni tīṇi. Idha bhikkhave paṇḍito sucintitacintī ca hoti subhāsitabhāsī ca sukatakammakārī cāti evamādinā bhante tattha bhagavatā

Paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni ca diṭṭheva dhamme paṇḍitassa sukhasomanassapaṭisaṃvedanā ca pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā paṇḍitassa samparāyo ca tattha sagge sukhasomanassappaṭisaṃvedanā ca pakāsitā.

Vissajjanā – sa kho so bhikkhave paṇḍito kāyena sucaritaṃ caritvā vācāya manasā sucaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjatīti evamādinā bhante tattha bhagavatā paṇḍitassa samparāyo ca sagge ca paṇḍitassa sukhasomanassappanisaṃvedanā pakāsitā.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā paṇḍitassa kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṃ āgatassapi sukhabahulatā pakāsitā.

Vissajjanā – sa kho so bhikkhave paṇḍito sace kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṃ āgacchati, yāni tāni uccākulāni khattiyamahāsālakulaṃ vā brāhmaṇamahāsālakulaṃ vā gahapatimahāsālakulaṃ vā tathārūpe kule paccājāyatīti evamādinā bhante tattha bhagavatā paṇḍitassa kadāci karahaci dīghassa addhuno accayena manussattaṃ āgatassapi sukhabahulatā pakāsitā.

Cūḷakammavibhaṅgasutta

Pucchā – tenāvuso jānatā passatā…pe… sammāsambuddhena cūḷakammavibhaṅgasuttaṃ kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，那个愚者以身行恶行、以语行恶行、以意行恶行后，身坏命终生于恶趣、苦趣、堕处、地狱"等等开示愚者的未来和愚者在地狱中所受的苦恼。
问. 贤友，在那里世尊如何开示愚者在畜生道中所受的苦恼？
答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，有些畜生是食草的，它们舔食新鲜的草和干枯的草"等等开示愚者在畜生道中所受的苦恼。
问. 贤友，在那里世尊如何开示愚者一旦堕落后再得人身的困难？
答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，就像有人把单孔轭投入大海中，东风把它吹向西方"等等开示愚者一旦堕落后再得人身的困难。
问. 贤友，在那里世尊如何开示愚者偶尔经过长时间后得到人身时也多苦？
答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，那个愚者如果偶尔经过长时间后得到人身"等等开示愚者偶尔经过长时间后得到人身时也多苦。
问. 贤友，在那里世尊如何开示智者的智者特征和智者当下所受的乐与喜？
答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，这三种是智者的智者特征、智者标志、智者表征。是哪三种？在这里，比丘们，智者是善思维者、善言说者、善行为者"等等开示智者的智者特征和当下智者所受的乐与喜。
问. 贤友，在那里世尊如何开示智者的未来和智者在天界所受的乐与喜？
答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，那个智者以身行善行、以语以意行善行后，身坏命终生于善趣天界"等等开示智者的未来和智者在天界所受的乐与喜。
问. 贤友，在那里世尊如何开示智者偶尔经过长时间后得到人身时也多乐？
答. 尊者，在那里世尊以"比丘们，那个智者如果偶尔经过长时间后得到人身，会投生于那些高贵的家庭，如刹帝利大富家、婆罗门大富家或居士大富家"等等开示智者偶尔经过长时间后得到人身时也多乐。
小业分别经
问. 贤友，那知见者......正等觉者在何处、针对谁、因何事说小业分别经？


Vissajjanā – sāvatthiyaṃ bhante subhaṃ māṇavaṃ todeyyaputtaṃ ārabbha bhāsitaṃ. Subho bhante māṇavo todeyyaputto bhagavantaṃ upasaṅkamitvā etadavoca ‘‘ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo, yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnappaṇītatā. Dissanti hi bho gotama manussā appāyukā, dissanti dīghāyukā. Dissanti bavhābādhā, dissanti appābādhā. Dissanti dubbaṇṇā, dissanti vaṇṇavanto. Dissanti appesakkhā, dissanti mahesakkhā. Dissanti appabhogā, dissanti mahābhogā. Dissanti nīcakulīnā, dissanti uccākulīnā. Dissanti duppaññā, dissanti paññavanto. Ko nu kho bho gotama hetu ko paccayo, yena manussānaṃyeva sataṃ manussabhūtānaṃ dissanti hīnappaṇītatā’’ti tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā sattānaṃ dīghāyukaappāyukasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Vissajjanā – idha māṇava ekacco itthī vā puriso vā pāṇātipātī hoti, luddo lohitapāṇi hatapahate niviṭṭho adayāpanno pāṇabhūtesūti evamādinā bhante tattha bhagavatā appāyukadīghāyukasaṃvattanakāni kammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā sattānaṃ appābādhabavhābādhasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Vissajjanā – idha māṇava ekacco itthī vā puriso vā sattānaṃ viheṭṭhakajātiko hoti pāṇinā vā leḍḍunāvā daṇḍenavā satthena vāti evamādinā bhante tattha bhagavatā sattānaṃ appābādhabavhābādhasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā sattānaṃ suvaṇṇadubbaṇṇasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Vissajjanā – idha māṇava ekacco itthī vā puriso vā kodhano hoti upāyāsabahulo, appampi vutto samāno abhisajjati kuppati byāpajjati patiṭṭhiyati, kopañca dosañca appaccayañca pātukarotīti evamādinā bhante tattha bhagavatā sattānaṃ suvaṇṇadubbaṇṇasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā sattānaṃ mahesakkha appesakkhasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Vissajjanā – idha māṇava ekacco itthī vā puriso vā issāmanako hoti, paralābhasakkāra garukāra mānanavandana pūjāsu issati upadussati issaṃ bandhatīti evamādinā bhante tattha bhagavatā sattānaṃ appesakkhamahesakkhasaṃvattanakāni kammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā mahābhogaappabhogasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Vissajjanā – idha māṇava ekacco itthī vā puriso vā na dātā hoti, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā annaṃ pānaṃ vattaṃ yānaṃ mālāgandha vilepanaṃ seyyavasathapadīpeyyanti evamādinā bhante tattha bhagavatā mahābhogaappabhogasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā sattānaṃ uccākulīna nīcakulīnasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.


答. 尊者，是在舍卫城，针对托提耶之子苏婆学童而说。尊者，托提耶之子苏婆学童来到世尊处这样说："乔达摩贤者，是什么因、什么缘，使得同为人类的众生显现低贱与高贵的差别？乔达摩贤者，可以看到人有短寿的，有长寿的；有多病的，有少病的；有丑陋的，有端庄的；有少威力的，有大威力的；有少财的，有大财的；有低种姓的，有高种姓的；有愚钝的，有智慧的。乔达摩贤者，是什么因、什么缘，使得同为人类的众生显现低贱与高贵的差别？"是在这种情况下所说。
问. 贤友，在那里世尊如何分别开示众生长寿、短寿的业？
答. 尊者，在那里世尊以"学童，在这里，某个女人或男人是杀生者，残忍、手染血腥、专注于打杀、对众生无悲悯"等等分别开示短寿、长寿的业。
问. 贤友，在那里世尊如何分别开示众生少病、多病的业？
答. 尊者，在那里世尊以"学童，在这里，某个女人或男人习性伤害众生，用手、土块、棍棒或刀"等等分别开示众生少病、多病的业。
问. 贤友，在那里世尊如何分别开示众生端庄、丑陋的业？
答. 尊者，在那里世尊以"学童，在这里，某个女人或男人易怒、多忧恼，即使被说少许也生气、发怒、恼害、固执，显现忿怒、瞋恨、不满"等等分别开示众生端庄、丑陋的业。
问. 贤友，在那里世尊如何分别开示众生大威力、少威力的业？
答. 尊者，在那里世尊以"学童，在这里，某个女人或男人心怀嫉妒，对他人的利养、尊重、恭敬、尊崇、礼拜、供养生起嫉妒、憎恶、结嫉"等等分别开示众生少威力、大威力的业。
问. 贤友，在那里世尊如何分别开示大财、少财的业？
答. 尊者，在那里世尊以"学童，在这里，某个女人或男人不是施者，不给沙门或婆罗门食物、饮料、衣服、车乘、花鬘、香料、涂香、床具、住处、灯明"等等分别开示大财、少财的业。
问. 贤友，在那里世尊如何分别开示众生高种姓、低种姓的业？


Vissajjanā – idha māṇava ekacco itthī vā puriso vā thaddho hoti atimāni abhivādetabbaṃ na abhivādeti, paccuṭṭhātabbaṃ na paccuṭṭheti, āsanārahassa na āsanaṃ deti, maggārahassa na maggaṃ deti, sakkātabbaṃ na sakkaroti, garukātabbaṃ na garukaroti, mānetabbaṃ māneti, pūjetabbaṃ na pūjetīti evamādinā bhante tattha bhagavatā sattānaṃ uccākulīna nīcakulīnasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Pucchā – kathañcāvuso tattha bhagavatā sattānaṃ mahāpaññaduppaññasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Vissajjanā – idha māṇava ekacco itthī vā puriso vā samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā upasaṅkamitvā na paripucchitā hoti ‘‘kiṃ bhante kusalaṃ, kiṃ akusalaṃ. Kiṃ sāvajjaṃ, kiṃ anavajjaṃ. Kiṃ sevitabbaṃ, kiṃ na sevitabbaṃ. Kiṃ me karīyamānaṃ dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya hoti, kiṃ vā pana me karīyamānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya hotī’’ti evamādinā bhante tattha bhagavatā sattānaṃ mahāpaññaduppaññasaṃvattanakakammāni vibhajitvā pakāsitāni.

Indriyabhāvanāsu

Pucchā – indriyabhāvanāsuttaṃ panāvuso bhagavatā kattha kaṃ ārabbha kismiṃ vatthusmiṃ bhāsitaṃ.


答. 尊者，在那里世尊以"学童，在这里，某个女人或男人傲慢、极度自大，对应该礼敬的不礼敬，对应该起立的不起立，对应得座位的不给座位，对应得道路的不让路，对应该尊重的不尊重，对应该恭敬的不恭敬，对应该尊崇的不尊崇，对应该供养的不供养"等等分别开示众生高种姓、低种姓的业。
问. 贤友，在那里世尊如何分别开示众生大慧、愚钝的业？
答. 尊者，在那里世尊以"学童，在这里，某个女人或男人不亲近沙门或婆罗门请问：'尊者，什么是善，什么是不善？什么是有过，什么是无过？什么应该修习，什么不应该修习？什么是我做了会长期导致不利与苦，什么是我做了会长期导致利益与乐？'"等等分别开示众生大慧、愚钝的业。
根修习经
问. 贤友，世尊在何处、针对谁、因何事说根修习经？


Vissajjanā – gajaṅgalāyaṃ bhante uttaraṃ nāma māṇavaṃ pārāsiviyantevāsiṃ ārabbha bhāsitaṃ, uttaro bhante māṇavo pārāsiviyantevāsī bhagavatā puṭṭho bhagavantaṃ etadavoca ‘‘idha bho gotama cakkhunā rūpaṃ na passati, sotena saddaṃ na suṇāti. Evaṃ kho bho gotama deseti pārāsiviyo brāhmaṇo sāvakānaṃ indriyabhāvana’’nti. Tasmiṃ bhante vatthusmiṃ bhāsitaṃ.

答. 尊者，是在伽阇伽罗（Gajangala），针对巴拉西维的学生名叫乌塔拉的学童而说。尊者，巴拉西维的学生乌塔拉学童被世尊问到时对世尊这样说："乔达摩贤者，在这里，以眼不见色，以耳不闻声。乔达摩贤者，婆罗门巴拉西维就这样教导弟子们根的修习。"是在这种情况下所说。



